1835. gadā ebreju sociālais sastāvs Liepājā bija sekojošs: tirgotāju Ģildē – 114 cilvēki, miestpilsoņi — 1234, bet 1850. gadā to skaits samazinājās attiecīgi uz 125 un 1093 1848. gada holēras epidēmijas un imigrācijas dēļ

1840. gadā 13 ģimenes pārcēlās uz Hersonas lauksaimniecības kolonijām

Pēc 1897. gada skaitīšanas Liepājā bija 64 489 iedzīvotāji, starp tiem 9454 ebreji

20. gadsimta sākumā iedzīvotāju skaits Liepājā palielinājies līdz 90 800, no tiem ebreji – 7 402.
Ebreji pārsvarā nodarbojās ar tirdzniecību. Lielu daļu no tās sastādīja eksports, turklāt, ar lieliem apgrozījumiem

Galvenās eksporta preces bija zāģmateriāli, koksne, graudi, siļkes. Liepājai tajā laikā bija liela nozīme kā ostas un rūpniecības pilsētai

Liepājas ebreju ieguldījums pilsētas ekonomikā dalījās sekojoši: viņiem piederēja ceturtā daļa no uzņēmumiem

48% Liepājas ebreju nodarbojās ar tirdzniecību,
29% strādāja rūpniecības uzņēmumos,
7% sastādīja inteliģence – žurnālisti, skolotāji, ārsti utt.

20. gs. 20. gados Liepājā tika nodibinātas vairākas ebreju bankas

Pamatojoties uz 1935. gada Valsts Statistikas pārvaldes izdevumu, Liepājas ebreju īpašumā bija:

7 aptiekas,
13 aptiekas preču noliktavas,
vairākās ceptuves,
bufete,
2 fotodarbnīcas,
150 veikali (tai skaitā 25 zivju, 29 malkas, 27 tekstilpreču).
20. gadsimta sākumā dibināja 11 dažādas ebreju palīdzības biedrības.