A. Liepājas ebreju iedzīvotāji:

1795.gadā Liepājā dzīvoja ap 20 ebreju – tie ir 0,4% no visiem pilsētas iedzīvotājiem
1850.gadā – 1 218 ebreju
1863.gadā – 1 700 ebreju, t.i. (17%)no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita
1897.gadā – 9 454 ebreji, t.i. (14,6%)
1911.gadā – 10 308 ebreji (12%)
1915.gadā – 7 163 ebreji (16,4%)
1920.gadā – 9 758 ebreji (19%)
1925.gadā – 9 851 ebrejs (16,2%)
1930.gadā – 7 908 ebreji (13,8%)
1935.gadā – 7 379 ebreji (12,9%).

B. Ebreji Liepājas vēsturē

1. Vairāki vēsturiskie avoti uzrāda, ka pirmā liecība par ebreju atrašanos Baltijā pieder Prāgas bīskapam Adalbertam. Mūsu ēras 997.gadā viņš tika nosūtīts izplatīt kristietību lietuviešu vidū, un savos pierakstos viņš paziņo par ebreju esamību Lietuvā.

2. Viedokļi par Baltijas ebreju izcelsmi atšķiras, bet, balstoties uz daudzu rabīnu un citu Lietuvas ievērojamu personību biogrāfijām, kurās ir norādīts, ka viņi ir dzimuši Prūsijā un Ziemeļvācijā, var droši apgalvot, ka viņi ieradās Kurzemē galvenokārt pa jūras ceļu.

3. Turklāt tieši B. D. Bruckus norāda Lietuvu un Poliju kā galveno imigrācijas avotu. Ebreji sāka apmesties Kurzemē jau Livonijas kara laikā.

4. Viņiem nelika īpašus šķēršļus, bet sākumā varas orgāni regulēja gan ebreju skaitu, gan uzturēšanās ilgumu, gan ekonomisko aktivitāti. Ebreji, apveltīti ar īpašām tiesībām, atbrauca uz Kurzemi kā vācu, poļu un lietuviešu tirgotāju starpnieki.

5. Tiek uzskatīts, ka Piltenē jau ap 1570 gadu tika izveidota pirmā ebreju draudze Kūrlandē. Šeit viņi varēja celt mājas un sinagogas, savā īpašumā iegādāties zemi. Ar Stefana Batorija labvēlību pret Piltenes ebrejiem tika radīta pirmā ebreju kopiena. Tas izraisīja pakāpenisku ebreju pieplūdumu no Vācijas.

6. Piltenes, Tukuma, Kandavas, Talsu un Ventspils ebreju kustība sākās jau 16. gadsimta sākumā. Vairākas ebreju ģimenes sāka pārcelties uz ostas pilsētu Liepāju, bet, izmantojot īpašu privilēģiju, Liepājas (Libavas) pilsētas sabiedrība nelaida ebrejus sev klāt līdz pat 1799. g.
7. Liepāja vēsturiskajos dokumentos ir pieminēta jau kopš 1253. gada. No 1609. gada Liepāja ir Kurzemes hercogistes sastāvā. 1625. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1795. gadā Liepāja kļuva par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu.

8. 1799. gadā, pateicoties Krievijas imperatora Pāvila Pirmā Ukazam (dekrētam) Kurzemes ebreji ieguva pilsoņu tiesības. Viņi ieguva tiesības dzīvot pilsētās, turēt savā īpašumā zemi, celt sinagogas un lūgšanas namus, izveidot kapsētas. Tad arī bija uzcelta pirmā sinagoga Joahima ielā 5 (mūsdienu Pīlādžu iela).
9. Horālā sinagoga pirmoreiz pieminēta 1802. gadā. 1868. gadā tā tika pārbūvēta, tai uzcēla trīs kupolus. Ēkas garums bija 30 m, platums – 20 m, augstums – 10 m. Tajā bija vietas 300 vīriešiem un galerijā 142 vietas sievietēm. 1940. gadā Horālās sinagogas valdē bija Skolotājs Š. Izrailīts, pirmais Gabajs – A.Liperts, otrais Gabajs – N. Klačko. Sinagoga tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā.

10. No 1803.gada Liepājā darbojas ebreju kapsēta. Kopš 1814.gada Liepājā atvēra vēl dažas sinagogas un lūgšanas namus.

11. Kopš 1835. gada Liepājā darbojās ebreju patversme „Mašav Skeinim” A. Hiršfelda, N.Klačko vadībā. Valdes locekļi bija A. Šains, R. Epšteins, bet valdes locekļu kandidāti – J. Lurjē, J. Mendelštams. Aktīvi darbojās sieviešu komiteja šādā sastāvā – Mendelštama, Vikere, Plotkina, Levinoviča, Baskina, Zaav un Kace. 1839.gadā Avrom Dancigers atvēra labdarības kasi.

12. 1830. gada sākuma sāka darboties organizācija „Talmud-Tora”. Tajā pašā gadā atvēra slimnīcu „Bikur Hoilim”.

C. Liepājas rabīni:
Liepājas rabīns 19.gadsimta sākumā bija Avrom Bojārs,
no 1833. līdz 1840.gadam – Moiše-Ichoks Levi,
no 1840. līdz 1844.gadam – Cvi-Girš Burenšteins, pēc tam – Mendels Izraelsons,
no 1856. līdz 1882.gadam – Jozefs Hercenbergs,
no 1881.līdz 1890.gadam Liepājas rabīns bija Vācijā dzimis doktors Gigels Klains. Vienlaicīgi Liepājas rabīni bija Avroms Gelers,
no 1887. gada – Jēkabs Denezons, Meirs Atlass,
no 1890. līdz 1904. gadam – L.О. Kantors,
no 1907.gada – dr. Arons-Bers Nuroks, M. Nuroka brālis,
no 1920. līdz 1923. gadam Liepājas rabīns bija Haims-Fišls Epšteins (1874–?),
no 1928. līdz 1941. gadam – Menahems-Isers Polonskis.
1930. gadā viens no Liepājas rabīniem bija J.Landa.
1936.gadā Liepājā darbojās 12 sinagogas un lūgšanas nami.

D. Ebreju izglītības iestādes

1851. gadā Liepājā atvēra pirmo ebreju skolu.
1885. gadā Liepājā atvēra skolu mācībām ivritā.
1904. gadā Liepājā darbojās ebreju valsts 1. šķiras arodskola,
divas 2. šķiras sieviešu arodskolas,
vīriešu 2. šķiras ebreju arodskola,
trīs vīriešu un divas sieviešu ebreju 3. šķiras arodskolas.
Kopš 1913. gada darbojās Šternas – Trockas ebreju sieviešu ģimnāzija.
1918.gadā tika atvērta ebreju skola ar mācībām krievu valodā (vēlāk krievu valodu nomainīja pret vācu valodu).
1919. gadā sāka darboties skola ar mācībām ebreju valodā, kura vēlāk iegāja ZJSO (Zentrale Jidische Schul Organisazie – Centrālā Ebreju Skolas Organizācija) sastāvā. 1921. gadā tajā mācījās 388 bērni. 1926. gadā, rakstnieka Šoloma Aleihema nāves 10. gadadienā, ar pilsētas domes piekrišanu skolai piešķīra nosaukumu „Šoloma Aleihema pamatskola” (pastāvēja līdz 1940. gadam).

Vēlāk ar organizācijas „Aguda Isroel” atbalstu tika atvērta biedrības „Tora Vderech Erec” sākumskola Helēnas ielā 17 (reliģiskā novirziena skola ar apmācību ivritā).

1920. gadā ar Džointa (JOINT) palīdzību atvēra bērnu namu.

20. gs. 20. gados tika nodibināta „Tarbut” skola,

1935. gadā – Ješiva „Beis Josef”.

Pēc arhīvu datiem periodā no 1929. gada līdz 1940. gadam Liepājā bija šādas izglītības iestādes:
1. Liepājas ebreju amatniecības skola Vilhelmīnes ielā 35, kur skolēni mācījās par mehāniķiem, elektriķiem, galdniekiem, namdariem, utt. (30 skolēni, 9 skolotāji).
2. Liepājas ebreju valsts vidusskola (ģimnāzijas tipa komercskola) Kūrmājas prospektā 34 (135 skolēni, 17 pedagogi).
3. Ģimnāzijas tipa Liepājas skolotāju padomes ebreju sākumskola Jaunā Dīķa ielā 8 un Kūrmājas prospektā 3 (4 mācību klases, privātskola, apmācība ivritā), (123 skolēni, 24 pedagogi).
4. Liepājas pilsētas 1. ebreju sākumskola (ar bērnudārzu) Rožu ielā 10 (234 skolēni, 10 pedagogi).
5. Liepājas pilsētas 2. ebreju sākumskola Siena Tirgus ielā 12 (tagad Kuršu iela 20), (direktors Valdšteins), (474 skolēni, 23 pedagogi) un Kungu ielā 21 (284 skolēni, 16 pedagogi).
6. Liepājas ebreju kultūras biedrības pamatskola Kūrmājas prospekta ielā 32 (1. – 6. klase), (124 skolēni un 10 pasniedzēji).
7. F. Gotliba privātais bērnudārzs Graudu ielā 49 (7 bērni, 1 audzinātājs).
8. O. Revida privātais bērnudārzs Vītolu ielā 35 ar sākumskolas mācību klasēm (10 bērni un 2 audzinātāji).
9. Liepājas valsts ebreju ģimnāzija Bāriņu ielā 12 (humanitārā virziena mācības), (156 skolēni, 17 pedagogi).
10. Liepājas valsts ebreju ģimnāzija Kūrmājas prospektā 13 (162 skolēni, 15 pedagogi).
11. Ebreju privātā sākumskola Graudu ielā 14 (157 skolēni, 10 pedagogi).

E. Sociālās un labdarības organizācijas
Vecie ebreju kapi tika izveidoti ap 1803. gadu mūsdienu ostas teritorijā, Kalpaka ielā 5, 7/9.
1867. gadā tika oficiāli reģistrēti jaunie ebreju kapi (Cenkones ielā 20) un apbedīšanas biedrība „Hevra Kadiša”. Biedrības valdes sastāvā bija N. Klačko, A. Liperts, Š. Izrailits, Z. Kabalkins, A. Valdšteins, I. Mendelštams.
19. gs 90. gados draudzē tika izveidotas vairākas sociālās palīdzības organizācijas. Kopš 1898. gada darbojās ebreju sieviešu labdarības biedrība „Palīdzība” (HILF). 1893. gadā nodibināja Palīdzības komiteju ebrejiem, kuri izbrauca no Krievijas caur Liepājas ostu. Komitejas darbība paplašinājās 1905.gadā, kad vietu skaitu kopmītnē aizbraucošajiem palielināja no 14 līdz 100. Caur Liepājas ostu imigrēja:
1907.gadā – 2797 ebreji,
1908.gadā – 1367 ebreji,
1909.gadā – 2100 ebreji,
1910.gadā – 1660 ebreji.
Tajā pašā gadā rabīns Gilels Klains nodibināja Liepājā „Hovevei Zion” nodaļu. 1905. gadā izveidota Liepājas nabadzīgo slimo ebreju palīdzības biedrība „Linas Hacedek”, priekšsēdētājs Hermans Epšteins
1909. gadā nodibināta ebreju krājaizdevumu sabiedrība „Gmiles Chesed”.
1910. gadā nodibināta ebreju patversmes uzturēšanas biedrība „Mašav Skeinim”, priekšsēdētājs Emīls Falks.
1911. gadā tika reģistrēta ebreju amatnieku aizdevu labdarības biedrība „Poalei Cedek”.
1920. gadā Liepājā nodibināta Ebreju patversmes uzturēšanas biedrība ļoti veciem ļaudīm,
1924. gadā – Liepājas ebreju slimnieku kopšanas biedrība.
1929. gadā atklāja Liepājas apģērbu apgādāšanas biedrību.
1930. gadā tika dibināta ebreju ārstu – speciālistu biedrība Liepājā.
1935. gadā tās priekšsēdētājs bija pazīstamais Liepājā arī pēc kara, ārsts Makss Veinreihs.
Lielu atbalstu ebreju bērnu izglītībai Liepājā sniedza 1932. gadā dibinātā „Liepājas pilsētas ebreju ģimnāzijas uzturēšanas biedrība’’. Tās priekšsēdētājs bija Heimans Rabinovičs.

F. Ebreju rūpniecība un tirdzniecība Liepājā

1835. gadā ebreju sociālais sastāvs Liepājā bija sekojošs:
tirgotāju Ģildē – 114 cilvēki, miestpilsoņi — 1234, bet 1850. gadā to skaits samazinājās attiecīgi uz 125 un 1093 1848. gada holēras epidēmijas un imigrācijas dēļ.
1840. gadā 13 ģimenes pārcēlās uz Hersonas lauksaimniecības kolonijām.
Pēc 1897. gada skaitīšanas Liepājā bija 64 489 iedzīvotāji, starp tiem 9454 ebreji.
20. gadsimta sākumā iedzīvotāju skaits Liepājā palielinājies līdz 90 800, no tiem ebreji – 7 402.
Ebreji pārsvarā nodarbojās ar tirdzniecību. Lielu daļu no tās sastādīja eksports, turklāt, ar lieliem apgrozījumiem.
Galvenās eksporta preces bija zāģmateriāli, koksne, graudi, siļkes. Liepājai tajā laikā bija liela nozīme kā ostas un rūpniecības pilsētai.
Liepājas ebreju ieguldījums pilsētas ekonomikā dalījās sekojoši: viņiem piederēja ceturtā daļa no uzņēmumiem,
48% Liepājas ebreju nodarbojās ar tirdzniecību,
29% strādāja rūpniecības uzņēmumos,
7% sastādīja inteliģence – žurnālisti, skolotāji, ārsti utt.
20. gs. 20. gados Liepājā tika nodibinātas vairākas ebreju bankas.
Pamatojoties uz 1935. gada Valsts Statistikas pārvaldes izdevumu, Liepājas ebreju īpašumā bija
7 aptiekas,
13 aptiekas preču noliktavas,
vairākās ceptuves,
bufete,
2 fotodarbnīcas,
150 veikali (tai skaitā 25 zivju, 29 malkas, 27 tekstilpreču).
20. gadsimta sākumā dibināja 11 dažādas ebreju palīdzības biedrības.

G. Kultūras un sporta biedrības, politiskās organizācijas

1910. gadā Liepājā notika ebreju biedrību sabiedrisko darbinieku kongress emigrācijas uz Krieviju jautājumos.
1920. gadā „Latvijas ebreju palīdzības kongresa” Komitejā no Kurzemes tika ievēlēti rabīns A.B. Nuroks un profesors Goldblats.
1921. gadā pilsētas vēlēšanās Ebreju tautas partija ieguva 5 vietas, cionisti – 1.
1922. gadā Ebreju nacionālā fonda labā savāca vairāk par 35 tūkstošiem rubļu ziedojumos.
1922. gadā nodibināta sporta kultūras biedrība „Makabi” – priekšsēdētājs Maksims Abramovičs.
1924. gadā nodibināta Liepājas ebreju biedrība Palestīnas kultūras darbu veicināšanai.
1931. gadā nodibināta Zinātnes un tikumu mācības biedrība – priekšsēdētājs Alite Bencions.
1933. gadā nodibināta palīdzības biedrība „Beit Lehem”– priekšsēdētājs dr. Abrams Liperts.
No 6 kinoteātriem Liepājā 4 piederēja ebreju ģimenēm.
A Town Named Libau

  • Pirmskara Liepāja »
  • Pre-war Liepaja/Pirmskara Liepāja/Довоенная Лиепая