Kacenelsons Nisons dzimis Bobruiskā, Minskas guberņā, 1862. gadā Josifa un un Pajes-Brainas Kacenelsonu ebreju ģimenē. Viņi bija tirgotāji kokmateriālu nozarē. Nisons ir pabeidzis Berlīnes universitāti ar grādu eksperimentālā fizikā un aizstāvēja doktora disertāciju filozofijā, pēc kuras pārcēlās uz Liepāju.
III. Pasaules cionistu kongresā Bāzelē 1899. gadā N. Kacenelsons tika ievēlēts par Ebreju koloniālās Trasta direktoru, 1905. gadā viņš kļuva par direktorāta priekšsēdētāju. Banka tika izveidota 19. gadsimta beigās, tā nodarbojās ar līdzekļu vākšanu zemes iegādei Palestīnā, lai uz tām izveidotu ebreju valsti.
N.Katzenelsons bija doktora Teodora Hercla draugs (politiskā cionisma dibinātājs, ebreju valsts vēstnesis un Pasaules cionistu organizācijas dibinātājs). 1903. gadā, kad T. Hercls ieradās Krievijā, viņš pavadīja cionistu vadītāju ceļojumos pa valsti un piedalījās visās viņa sanāksmēs. Vienā no pēdējiem Krievijas braucieniem Hercls uzaicināja Kacenelsonu pavadīt viņu uz tikšanos ar iekšlietu ministru senatoru Pleve Vjačeslavu. Pēc tam Kacenelsons tikās ar Pleve otro reizi.
Krievijas ebreju politiskajā dzīvē N. Katsenelsons aktīvi piedalījās Sabiedrībā par vienlīdzīgām tiesībām ebreju tautai, kas tika izveidota ebreju līderu kongresā Viļņā 1905. gadā. Viņš piedalījās arī līdzīgas struktūras sanāksmē 1909. gadā Kovno (tag. Kauņa), kur Kacenelsons tika ievēlēts par vienu no konferences priekšsēdētājiem.
1906. gadā viņu ievēlēja par deputāti 1. Valsts Dūmā no Kurlandes provinces, strādāja finanšu komisijā. Dūma darbojās mazāk nekā trīs mēnešus, pirms tā tika izkliedēta pēc cara pavēles. Iemesls tam bija tā sastāva pārāk kreisiska novirze.
Protestējot pret šo valdības rīcību, lielākā daļa deputātu pulcējās Viborgā, Somijā, un izdeva proklamāciju par Dūmas slēgšanu, aicinot uz pasīvu pretestību valdībai. Kacenelsons un citi ebreju deputāti parakstīja šo aicinājumu. Arestēja visus parakstītājus, ieskaitot viņu pašu, un pēc atbrīvošanas Kacenelsonam atņema tiesības tikt ievēlētam atkārtoti.
Pēc atbrīvošanas viņš pievērsās vietējās ebreju kopienas darbam un vadīja emigrācijas komiteju Liepājā .Komiteja sniedza visa veida atbalstu ebrejiem, kas ceļoja caur Liepājas ostu, kā ir vienu no Baltijas ostu galvenajām ebreju emigrāciju no Krievijas uz ASV vai Kanādu, kā arī dažām Eiropas pilsētām.
Pirmā pasaules kara laikā N. Kacenelsons pārcēlās uz Petrogradu un palīdzēja ebreju bēgļiem. Pēc revolūcijas, 1917. gada pavasarī viņš tika ievēlēts par Viskrievijas ebreju konferences sagatavošanas padomes locekli.
1918. gadā Nisons Kacenelsons atgriezās Liepājā, kur nomira 1923. gada 9. novembrī
Kacenelsoni savus kokmateriālus eksportēja caur Liepājas ostu, tāpēc radās nepieciešamība, lai pilsētā būtu sava pārstāvniecība arī. Ap 1900. gadu Nisons pasūtīja projektu savrupmājai Kūrmājas prospektā 16. Projektu izstrādāja P.M. Berči un 1901. gadā. ēka tika uzcelta. Gadu vēlāk ēkai, piebūvēja vēl vienu, mājsaimniecības vajadzībām, kučieriem pirmajā stāvā un telpas kalpiem otrajā. Arhitekts izmantoja dažādus arhitektūras stilus, kaut arī Kacenelsona savrupmājas projektēšanā viņš pieturējās pie gotikas virziena, piemēram, balkonu projektēšanā, bet jūgendstilu izmantoja arī fasādes reljefos. Interjera dizainā gotika izpaužas tikai vestibilā, savukārt pārējās telpas ir dekorētas dažādos stilos – sākot no vācu renesanses ēdamzālē līdz barokam un rokoko abos salonos. Savrupmājai bija 2 oriģinālas vitrāžas. Viena no tiem, Ernesta Todes vitrāža joprojām rotā bijušās ēdamistabas logu, un ziemas dārza vitrāža tika sabojātas Otrā pasaules kara laikā.
Par N. Katzenelsona mātes māju ir leģenda. Viņa nopirka to kaut kur Baltijā un lika pārcelt uz Bobruisku. Savrupmāja ar starpstāvu sākotnējā formā tika samontēta 1912. gadā bijušajā Prisutstvujušaja ielā. Savrupmājas īpašniece, 1. ģildes tirgotāja Pae-Braine Kacenelsone, tāpat kā viņas dēls Nisons, nodarbojās ar kokmateriālu tirdzniecību. Viņa bija ļoti turīga un neko sev neatteica. 1901. gadā viņas uzņēmuma apgrozījums bija divi miljoni rubļu. Vārds Kacenelsons bija labi pazīstams ne tikai Krievijas impērijā, bet arī ārzemēs, it īpaši Anglijas tirgū. Neilgi pirms revolūcijas Pae-Braine izīrēja savu māju policijas padomei un pārcēlās tuvāk dēlam Nisonam Sanktpēterburgā.
N. Kacenelsona mātes, I Ģildes tirgotājas Paijes Braines Kacenelsones bijusi villa Bobruiskā