Ar 1. novembrī fonds uzsāka darbu pie projekta, kas paredz pirmskara kapu digitalizāciju un kataloģizāciju Līvu kapsētas ebreju daļā. Šis projekts tapa, pateicoties Latvijas Ebreju kopienu padomes Restitūcijas fonda līdzfinansējumam
29. jūlijs- Profesora Džordža Švāba memuāru grāmatas pirmā prezentācija 29.jūlijā Liepājas ebreju draudzes zālē notika Profesora Džordža Švāba memuāru grāmatas “Izdzīvojušā bērna odiseja. No Latvijas caur koncentrācijas nometnēm līdz ASV’’atveršāna. Tā nebija nejaušība, ka memuāru grāmatas pirmā atveršana notika tieši viņa dzimtajā pilsētā. Džordžs Deivids Švābs dzimis Liepājā (Latvija) 1931. gadā slaveno gastroenterologu Arkādija un pianistes Klāras Švābas ģimenē. Mācījies latviešu Jāņa Čakstes skolā, aizvadot bezrūpīgu bērnību pirmskara Latvijā kuplā un draudzīgā ģimenē. Bet tad nāca Otrais pasaules karš. Drīz vien nacisti nogalināja Džordža tēvu. Viņš, viņa māte un vecākais brālis lopu vagonos kopā ar citiem Latvijas ebrejiem tika nogādāti Vācijas koncentrācijas nometnēs. Šim jaunajam zēnam šis bija atšķirtības, nāves, izmisuma, aukstuma un bada laiks, kurā bija gan šausmas, gan spēcīga dzīvotgriba. 1947. gadā atkalapvienojās ar māti, Džordžs emigrēja uz ASV. Prof. Švāba memuāri jau izdoti gan krievu, gan angļu valodās un guvuši augstu atzinību vēsturnieku, žurnālistu, zinātnieku, holokausta pētnieku un zinātnieku vidū. Laikraksta New York Times redaktors Džozefs Bergers rakstīja, ka “Odiseja par izdzīvojušo bērnu no Latvijas cauri nometnēm uz ASV” ir ārkārtējs holokausta memuārs. Tas ir ļoti raksturīgs, jo parāda, kā jauns zēns, kas uzaudzis priviliģētos apstākļos, cieta tādu pašu likteni kā visizplatītākie štetla ebreji. Viņš izstāsta savu šausminošo stāstu bez maza žēluma pret sevi, tomēr viņa bagātīgi detalizētais, spilgtais stāsts par lopu vagoniem, vergu darbu un nāves gājieniem un loloto radinieku zaudēšanu gāzes kamerām un nacistu vardarbību, tomēr plosa sirdi. Dzīveskāre, spēcīgs gribasspēks un mērķtiecība palīdzēja viņam kļūt par izcilu amerikāņu politologu, redaktoru un akadēmiķi. 1974. gadā līdzdibināja Nacionālo Amerikas ārpolitikas komiteju un bija tās reizi divos mēnešos iznākošā žurnāla American Foreign Policy Interests redaktors. Džordžs Švābs bija tās prezidents no 1993. līdz 2015. gadam, pasniedzot un lasot lekcijas visā pasaulē. 1984. gadā viņš nodibināja organizāciju Jewish Survivors of Latvia, lai apmainītos ar svarīgu informāciju starp Otrā pasaules kara geto un koncentrācijas nometnēs izdzīvojušajiem Latvijas ebrejiem, kuri pēc atbrīvošanas emigrēja uz ASV. 2004. gadā līdzdibināja Liepājas ebreju mantojuma fondu. Prof. G. Švābs bija Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš ir arī Rīgas ebreju kopienas Eleanoras Švābas bibliotēkas pilnvarnieks. Laikā no 2023. gada 10.-20. jūlijam Liepājā darbojās starptautiskā ģeofiziķu un arheologu komanda no ASV Kristofera Njūporta Universitātes Virdžīnijā (Christopher Newport University), Oklēras Universitātes Viskonsinā (University of Wisconsin-Eau-Claire) un Dukeinas Universitātes Pitsburgā (Duquesne University). 2023. gadā 10. līdz 19. jūlijam pēc nodibinājuma ”Liepājas ebreju mantojums” uzaicinājuma un fonda “Vienošanās” finansiālā atbalsta Liepājā darbojās zinātnieku komanda no ASV, kas turpināja pētīt zināmas un nezināmas holokausta upuru iznīcināšanas vietas, izmantojot neinvazīvu metodi. Šis projekts sākās 2022. gadā un balstoties uz rezultātiem 2023. gada izpētes mērķi bija: • Bākas teritorijā: – Balstoties uz vācu karavīra Reinharda Vīnera īsfilmas liecību, kurā tika uzņemta 1941. gada 15. jūlijā Liepājas ebreju nogalināšana pie bākas, bija nepieciešams atrast un atzīmēt dabā šīs masu kapu lokāciju un iespējamas citas ebreju nogalināšana vietas. * Šķēdes memoriālu apkaimē: – atrast pierādījumus par iespējamām masu nogalināšanas vietām, izmantojot gan 2022. gadā atrastās izpētes liecībās, gan vēsturiskos dokumetos minētās vietas par iespējamām Holokaustā bojā gājušo atklikām, ieskaitot 250 metru garu grāvi, kurs tika uzskatīts par izskalotu jūrā( kas neapstiprinājās) un atrastā grāvī austrumu virzienā no 1955.g. padomju laikā uzceltās stelas. *Līvu kapu ebreju daļā K-N(?) sektorā. -Mūs vienmēr ir interesējis divu pauguru pastāvēšanas iemesls Z-K(?) kvartālā un iespēja starp tiem atrasties masu kapu. Pētnieku grupu vadīja Filips Rēders, PhD, no Duquesne universitātes, Harijs Džols, PhD no Viskonsinas Universitātes – Eau Claire, Martin Goettl, Ģeogrāfijas un antropoloģijas katedras ģeotelpisko tehnoloģiju koordinators UWEC, un to universitāšu studenti. Š.g. 8.oktobrī saņēmām pirmo ziņojumu par darba rezultātiem ebreju kapos. Pamatojoties uz zemes griezumu pētījumiem un ebreju kapu izpētes teritorijā savāktajiem ģeoradara datiem, tika secināts, ka fiksētā pētījuma vietā ir anomālijas (iespējami iejaukšanās zemes slānī). Liela anomālija stiepjas 2,20 – 2,55 m dziļumā. Divu augsnes uzkalnu klātbūtne uz ziemeļiem un dienvidiem no GPR režģa un anomālijas režģī liecina, ka apgabalā, kurā tika novietots režģis, ir noteikta veida izrakumi. Tiek uzskatīts, ka augsnes uzkalni atrodas tāpēc, ka “kaut kas” ir novietots izraktajā bedrē. Grūti pateikt, kas tika ievietots izrakumā (ja kas bija), bet ņemot vērā tā atrašanās vietu un Nacistu tieksme izmantot esošās ebreju kapsētas kā ebreju iznīcināšanas un masveida apbedīšanas vietas, iespējams, ka izrakumos var atrasties ebreju mirstīgās atliekas, kurus noslepkavoja nacisti. 29. jūnijs – 2. jūlijs<>Baltic Jewish Network ( BJN) Liepājā Š.g. no 29. jūnija līdz 2. jūlijam ar fonda ‘’Liepājas ebreju mantojums’’atbalstu Liepājā pirmo reizi notika ebreju jauno uzņēmēju forums. Vairāk nekā 120 ebreju uzņēmēji, gan pieredzējušie gan iesācējui pulcējās savā kārtējā Forumā no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. BJN – ir domubiedru kopiena, kas veltīta mūsdienu ebreju dzīves attīstībai Baltijas valstīs. BJN – ir platforma, kurā jauniem uzņēmējiem ir iespēja izpausties un attīstīties profesionālajā pasaulē speciālistu, pieredzējušo uzņēmēju. Tā ir iespēja apmainīties ar pieredzi, idejām, veidot un attīstīt partnerattiecības baltijas ebreju kopienā. 4.jūlijs - Latvijas ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena 4. jūlijā atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” sadarbībā ar Liepājas ebreju draudzi organizēja ikgadēju pasākumu veltītu tūkstošiem ebrejiem, kuri tika nogalināti Holokausta laikā Latvijā. 4. jūlijs tika izraudzīts, pieminot Lielās Horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā, kas kļuva par simbolisku aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam. Godinot Latvijas ebreju tautas genocīda upurus, mēs atgādinam un liekam aizdomāties cik trausla ir cilvēka dzīvība, cik trausls ir miers. Tikai vienota apņemšanās cīnīties pret antisemītismu, kā arī citām neiecietības izpausmēm, kas var izraisīt vardarbību, nodrošina laimīgu nākotni. Piemiņas brīdis un lūgšana notika pie bākas (Roņu ielā 6), Šķēdes memoriālā un pie piemiņas akmens bijušajā Liepājas geto atrašanās vietā. Kad 1941. gada 29. jūnijā nacistiskā armija ienāca Liepājā, tur dzīvoja ap 6500 ebreju, bet līdz gada beigām dzīvi bija palikuši vien 1050. 1942. gada 1. jūlijā 832 ebreji tika ieslodzīti Liepājas geto, kurus 1943. gada 8. oktobrī pārveda uz Rīgas koncentrācijas nometni, bet tālāk uz Aušvicu. Holokaustā izdzīvoja tikai 3 % no Liepājas ebrejiem. Holokausta laikā līdz 1941. gada beigām tika nogalināti ap 70 000 Latvijas ebreju. Uz Latviju tika pārvesti ap 20 000 Vācijas, Austrijas, Lietuvas, Ungārijas ebreji, kuri arī tika nogalināti. 27. maijs - projekts jauniešiem ''Manas ebreju saknes. Atdzimšama'' 27. maijā, viesnīcas “Amrita” restorānā “Oskars” projekta “Manas ebreju saknes. Atdzimšana” ietvaros notika otrs pasākums Liepājas ebreju draudzes dalībniekiem. Tas bija veltīts iepazīšanai ar Izraēlas vīna darīšanu un vīna lomu reliģiskajos ebreju rituālos. Lektores I. Ivanova, R. Suhare pastāstīja par vīna darīšanas vēsturi Izraēlā, iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar 5 dažādiem valsts vīnkopības reģioniem. E.Kaplāns prezentēja vairākus košera vīnu veidus, dalījās ar košera vīnu zīmotnēm un stāstīja par košera vīna lomu reliģiskos rituālos. Vakara noslēgumā notika 6 veidu Izraēlas vīna prezentācija. Vīna eksperte Daiga Veismane vadīja degustāciju un meistarklasi. Vakars noslēdzās ar brīnišķīgu šovu – pasākuma dalībnieks, šefs Gļebs Rogoza, demonstrēja, kā atvērt šampanieša pudeli “huzāra” veidā – nositot korķi ar zobenu, kas izraisīja aplausu vētru. 13. martā sadarbībā ar fondu 'Uniting' esam uzsākuši jaunu projektu Liepājas ebreju jauniešiem un vidējās paaudzes pārstāvjiem ar nosaukumu MANAS EBREJU SAKNES. ATGRIEŠANĀS Uz pirmo tikšanos esam paaicinājuši no Rīgas rabīnu Izraēlu Aizenšārfu un kundzi. Viņš runāja par Šabata vēsturi un tradīcijām. Tikšanās dalībnieki uzzināja, ka Šabats tiek sagaidīts ar Šabata spciālu ceremoniju: sieviete aizdedzina sveces, vīrs lasa Kiddušu( lūgšana) uz vīnu, izdala halas kumisiņu katram viesim. Visa ģimene sēž ap galdu un svin Šabatu – sazinās, ēd, dzied dziesmas. Rabīna sieva, Inna Aizenšārfa, stāstīja par ebreju sievietes svarīgo lomu, gatavojoties Šabatam, un dalījās savā personīgajā pieredzē. Ģimenes locekļi un viesi sēž pie galda apsēžas labā noskaņojumā, aizmirstot par ikdienas problēmām un satraukumu. Maltītei jāsastāv no vislabākā ēdiena: zivīm, gaļas un dažādiem gardumiem. Uz galda obligāti tiek pasniegtas divas halas( pīta baltmaize) debesu mannas piemiņai, ko Visvarenais deva ebrejiem, kad viņi atgriezās no Ēģiptes caur tuksnesi. Tajā dienā Dievs cilvēkiem deva divreiz vairāk debess mannu. Tiek uzskatīts, ka Šabata laikā mājā vajadzētu valdīt prieka un miera atmosfērai. Mūsu tikšanās noritēja sirsnīgā un draudzīgā gaisotnē, jaunieši ilgi neizklīda un nolēma turpināt iepazīšanos ar ebreju tautas vēsturi un tradīcijām. Uz pirmo tikšanos esam paaicinājuši no Rīgas rabīnu Izraēlu Aizenšārfu un kundzi. Viņš runāja par Šabata vēsturi un tradīcijām. Tikšanās dalībnieki uzzināja, ka Šabats tiek sagaidīts ar Šabata spciālu ceremoniju: sieviete aizdedzina sveces, vīrs lasa Kiddušu( lūgšana) uz vīnu, izdala halas kumisiņu katram viesim. Visa ģimene sēž ap galdu un svin Šabatu – sazinās, ēd, dzied dziesmas. Rabīna sieva, Inna Aizenšārfa, stāstīja par ebreju sievietes svarīgo lomu, gatavojoties Šabatam, un dalījās savā personīgajā pieredzē. Ģimenes locekļi un viesi sēž pie galda apsēžas labā noskaņojumā, aizmirstot par ikdienas problēmām un satraukumu. Maltītei jāsastāv no vislabākā ēdiena: zivīm, gaļas un dažādiem gardumiem. Uz galda obligāti tiek pasniegtas divas halas( pīta baltmaize) debesu mannas piemiņai, ko Visvarenais deva ebrejiem, kad viņi atgriezās no Ēģiptes caur tuksnesi. Tajā dienā Dievs cilvēkiem deva divreiz vairāk debess mannu. Tiek uzskatīts, ka Šabata laikā mājā vajadzētu valdīt prieka un miera atmosfērai. Mūsu tikšanās noritēja sirsnīgā un draudzīgā gaisotnē, jaunieši ilgi neizklīda un nolēma turpināt iepazīšanos ar ebreju tautas vēsturi un tradīcijām. ASV 2023. gada 18. Aprīlī tiks atklāts memoriāls 'Viņa nenovilka zābakus'
