Raiņa parkā ir uzstādīts piemiņas akmens, veltīts pirmajiem 1941. gada Holokausta upuriem Liepājā.
1941. gada 28. jūnijā Hitlera karaspēks ielauzās Liepājā un līdz nākamajam rītam okupēja visu pilsētu. Tajā pašā dienā aizsargi un perkonkrustieši iznāca no pagrīde. Un kopā ar vāciešiem iesāka ebreju iedzīvotāju vajāšanu.
Ebreju slepkavības Liepājā sākās jau 29. jūnijā, bet pirmais dokumentētais slaktiņš notika 3. un 4. jūlija vakarā, kad vācu EK 2 komandas vadītājs Erhards Grauels ieveda savu komandu pilsētā. Viņš atklāja, ka EK1A apšaudes vienība Frica Reiherta vadībā Raiņa parkā nogalina ebrejus. Tā bija vācu operācija, latviešu uz vietas nebija. Precīzs upuru skaits joprojām nav zināms.
Upuri bija ebreji, kuri nejauši tika notverti ielās, arestētie komunisti un viņu līdzjutēji.
Parkā bija krievu armijas atstātie nocietinājumu grāvji. Reiherts šos grāvjus apklāja ar līķiem. Divu dienu laikā tika nogalināti ap 150 ebreji un citi.
Piecu līdz sešu dienu laikā Raiņa parkā tika nošauti apmēram 300 ebreji. Viņu līķus izmesti grāvjos un pārklāti ar smiltīm. Karstā laika dēļ nogalināto līķi sāka sadalīties, un nacisti nolēma viņus pārapbedīt.
Lai veiktu šo darbu, vācieši sagūstīja vairākus ebrejus, tostarp Kalmanu Linkiemeru (kurš šo zvērību aprakstīja savā dienasgrāmatā). Uz ielas notvertie bija pārliecināti, ka viņus ved uz darbu, un nebija ļoti satraukti. Bet, kad vīrieši tika aizvesti pāri tiltam uz Raiņa parka paviljonu un viņiem tika dotas lāpstas, tad arī nolēma, ka viņiem pašiem jārok savi kapi. Neviens no viņiem to nedarīja, neskatoties uz vāciešu sitieniem. Šoferis, kurš stāvēja ar savu kravas automašīnu, teica, ka labāk viņiem paklāuties, jo vajadzēs tikai līķus izrakt un pēc tam pārapbedīt.
Kad noķertie ielā vīri sāka rakt aptuveni divdesmit centimetru dziļumā, parādījās cilvēku līkī ar sadalītām galvām un visiem ar lodēm pakausi. Drīz viņi saprata, ka tie ir upuri, kas bija arestēti dažas dienas agrāk. Vīriešiem izdevās pierakstīt upuru vārdus. Vienus identificēja, citus roši identificēja tikai pēc nogalināto pasēm.
Visi upuri tika apglabāti ‘’Līvas” kapsētā ebreju daļā, izņemot piecus latviešus, kas apglabāti Centrālā kapsētā.
Raiņa parks ap 1930.gadu