2026. gada 7.februārī plkst. 12:30 notiks Eduarda Kaplāna ikgadēja mākslas izstādes atklāšana, kas veltīta mākslinieka 85 gadu jubilejai. Izstāde norisināsies Liepājas ebreju draudzes zālē, Kungu ielā 21, Liepājā.
Eduarda Kaplāna radošais mantojums ir cieši saistīts ar Liepājas ebreju draudzes izglītojošo darbību un Svētdienas skolas dibināšanu, viņa ilggadējo darbu Liepājas metalurgā, kā arī ar Liepāju un tās cilvēkiem. Gadu desmitu garumā viņš radījis unikālus savu kolēģu, paziņu un draugu šaržus, kā arī grafikas un glezniecības darbus, kuros atklājas gan pilsētas vizuālā vide, gan tās garīgā atmosfēra. Viņa māksla ir apliecinājums neatlaidībai, iekšējai brīvībai un dziļai piederības sajūtai Liepājai. Ne mazāk nozīmīgs ir Eduarda Kaplāna ieguldījums Liepājas ebreju draudzes izglītojošajā, reliģiskajā un kultūras dzīvē, veicinot vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un starp kultūru dialogu. Izstādi organizē un atbalsta atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” sadarbībā ar Liepājas ebreju draudzi . Šī izstāde ir mūsu pateicības un cieņas apliecinājums viņa ilggadējam, pašaizliedzīgajam darbam.
Tu bi-Švata svētki Liepājā!
Katru gadu Liepājas ebreju draudze svin Tu bi-Švatu – Koku Jaunais gads. Mūsdienās Tu Bišvats ir kļuvis arī par “Ekoloģijas svētkiem”, kad daudzi stāda kokus un rūpējas par dabu. Dažās tradīcijās tiek rīkoti svētku galdi ar dažādiem augļiem, īpaši tie, kas minēti Bībelē (dateles, vīnogas, granātāboli, figas, olīvas). Svētki simbolizē jaunu sākumu, auglību, dabas un cilvēka mijiedarbību.
Kā parasti svētkus draudzes valdes vārdā organizēja un vadīja valdes locekle Tatjana Ciganova. Viņa cenšās katru gadu radīt kaut ko jaunu un īpašu, lai svētki būtu neaizmirstami.
Šogad Tatjana dalījās ar pieciem maz zināmiem faktiem par Tu bi-Švatu — par saknēm, augsni, augļiem un to, kā katrs no mums var «augt» un nest labumu apkārtējiem. Pēc svētku vēstures iepazīšanas dalībnieki tradicionāli nogaršoja Izraēlas zemes augļus un pagatavoja dažādus gardumus no tiem.
Lai Tu bi-Švats visiem nes prieku, iedvesmu un jaunus labus augļus!
Pasākuma noslēgumā svētku dalībnieki kopā ar kopienas vokālo ansambli «Pnima» dziedāja īpašu Tu bi-Švata dziesmas versiju Mirjamas Pavļenko vadībā.
STARPTAUTISKĀ HOLOKAUSTA UPURU PIEMIŅAS DIENA — 27. JANVĀRIS
27. janvārī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Holokausta upuru piemiņas diena — sēru diena un atbildības apzināšanās gan pret pagātni, gan nākotni.
Šī datuma izvēle nav nejauša: tieši 1945. gada 27. janvārī tika atbrīvoti ieslodzītie koncentrācijas nometnē Aušvica-Birkenau. Šī diena ir kļuvusi par simbolu bezprecedenta mēroga un nežēlības noziegumiem pret cilvēci.
Holokausts prasīja sešu miljonu ebreju dzīvības un miljoniem citu nacistu režīma upuru — romu, cilvēku ar invaliditāti, kara gūstekņu, pretošanās dalībnieku un civiliedzīvotāju. Šī traģēdija skāra ne tikai atsevišķus tautas, bet visu cilvēces civilizāciju, parādot naida, rasismu, antisemitisma un sabiedrības vienaldzības postošo ietekmi.
Katra Latvijas pilsēta var atrast liecības par šīm nežēlīgajām nacistu darbībām, un Liepāja ieņem šajā kontekstā īpašu vietu. Pēc pazīstamā amerikāņu sabiedriskā darbinieka, Holokaustā izglābtā liepājnieka, profesora Džordža Švāba, kā arī Holokausta pētniecības vadošās ekspertes profesores Vendi Loueras teiktā — tieši Liepāja var kalpot par galveno vietu Holokausta mācību apguvei un izpratnei jaunajai paaudzei.
Visā pasaulē pazīstamas ir fotogrāfijas no ebreju nogalināšanas Šķēdē — unikālas dokumentālas liecības, kuras izdevās nokopēt un saglabāt Dāvidam Zivconam, vienam no nedaudziem izdzīvojušajiem Liepājas ebrejiem. Šie attēli ir nepārprotams pierādījums masu slepkavībām un svarīgs avots Holokausta traģēdijas izpētei, atgādinot, kādas sekas rada cilvēka naids un sabiedrības vienaldzība.
Īpaša vieta Holokausta liecību vidū ir kinolente, ko uzņēmis Reinharts Vīners vācu jūras flotes jaunākais virnieks. Ar amatiera kameru viņš iemūžināja šaušanas ainas pie bākas — reti sastopams un šausminoši vizuāls materiāls, kas parāda nacistu noziegumu apmērus. Šī filma radīta ne atmiņai vai vēsturei, bet kā cinisma un sodi neesamības izpausme. Tomēr šodien šie kadri kalpo kā nenoliedzams pierādījums, ļaujot tieši ieraudzīt Holokaustu bez interpretācijām.
Saglabātā filmiņa un paša Vīnera liecības ir ārkārtīgi vērtīgs avots vēsturniekiem, muzejiem un izglītības programmām visā pasaulē. Tās liek skatīties patiesībai acīs un atgādina: noziegumi pret cilvēci sākas tur, kur cilvēks pārstāj citā redzēt līdzvērtīgu sev.
Liepājas vēsture nav tikai postījumu vēsture, bet arī atmiņas, atbildības un nepieciešamības stāsts — runāt patiesību, cik smaga tā nebūtu.
Šajā dienā Liepājas ebreju draudze, tāpat kā visa progresīvā cilvēce, noliek galvu Holokausta nevainīgu upuru piemiņai un izsaka dziļu cieņu izdzīvojušajiem un ebreju glābējiem, kuri, riskējot ar savu un savu tuvinieku dzīvību, glāba vajātos. Holokausta piemiņa nav tikai atmiņa par pagātni, bet arī morāls pienākums šodienai: saglabāt patiesību, pretoties vēstures pārveidojumiem un darīt visu, lai līdzīga traģēdija nekad neatkārtotos.