ROŠ HAŠANA 5787 LIEPĀJAS EBREJU DRAUDZĒ
Piektdien, 11. septembrī, Liepājas ebreju draudze pulcējās, lai kopīgi atzīmētu vienu no nozīmīgākajiem ebreju svētkiem — Roš Hašanu (Rosh ha Shana), ebreju Jauno 5787 gadu. Saskaņā ar ebreju tradīciju šajā dienā Visaugstākais tiesā visu pasauli un nosaka katra cilvēka likteni nākamajam gadam.
Arī Liepājas ebreju draudzē ir savas, gadu gaitā izveidojušās tradīcijas, kuras esam mantojuši no saviem vecākiem un draudzes vecākās paaudzes — no cilvēkiem, kuri stāvēja pie Liepājas ebreju dzīves atjaunošanas pirmsākumiem, rūpējās par tās izaugsmi, kā arī saglabāja un nodeva nākamajām paaudzēm ebreju tradīcijas.
Svētku vakars sākās ar nelielu radošo darbnīcu. Viesi tika aicināti veidot kopīgu Jaunā gada bišu stropu — uzrakstīt vēlējumus sev, saviem tuviniekiem, ģimenēm un visai draudzes. Katram vēlējumam tika pievienota maza bitīte, kuru ikviens varēja izkrāsot sev izvēlētās krāsās, tā atspoguļojot savas sajūtas, noskaņojumu un cerības. Daudzie personiskie vēlējumi pamazām apvienojās vienā kopīgā darbā — vienotības, siltuma un labklājības simbolā, kurā ir vieta ikvienam kopienas loceklim un viņa ģimenei.
Radošā darbnīca noslēdzās ar nelielu aperitīvu — medus dzērienu un neparastā “Pumpernickel” gabaliņiem. Aromātiskā rudzu maize ar medu pārsteidza ar savu maigo tekstūru un bagātīgo garšu — no patīkama salduma līdz vieglai kafijas rūgtuma notij. Medus saldums kļuva par simbolisku svētku sākumu un vēlējumu, lai jaunais gads būtu salds un laimīgs.
Šogad Roš Hašanas sākums sakrita ar Šabata sākumu, tādēļ svētku vakars bija arī Šabata sagaidīšanas ceremonija. Eduards Kaplans pastāstīja par Šabata tradīcijām un tā svinēšanas īpatnībām, ja Šabata sākums sakrīt ar Roš Hašanas priekšvakaru. Kā ierasts, tika skaitīts Kidušs un lauzta hala. Taču šoreiz bija kāda īpaša atšķirība — ierastās sāls vietā halas gabaliņus mērcējām medū, vēlot viens otram saldu, labu un laimīgu jauno gadu.
Pirms svētku maltītes sākuma ievērojām vēl vienu mūsu draudzes iemīļotu tradīciju. Pirmā tosta vietā visi kopā nodziedājām “Lomir ale ineynem” — tautas kāzu dziesmu jidišā. Mūsu svētku versijā vārds “līgava” tika aizstāts ar “Roš Hašana”. Tā pazīstamā melodija ieguva jaunu nozīmi un kļuva par priecīgu muzikālu sveicienu ebreju Jaunajam gadam.
Uz svētku galda bija tradicionālie Roš Hašanas ēdieni un simboliskie produkti — zivs, hala, burkāni, dateles, granātāboli, āboli un medus. Saskaņā ar tradīciju ābolu gabaliņus mērcējām medū, vēlot viens otram saldu un laimīgu jauno gadu.
Īpašu svētku noskaņu radīja mūsu vokālā ansambļa uzstāšanās Mirjamas Pavlenoko vadībā. Turpinot kopienas iedibināto tradīciju, ansamblis bija sagatavojis jaunu svētku programmu, kas iepriecināja un aizkustināja klātesošos. Vakara noslēgumā visi kopā dziedājām. Šajā brīdī vairs nebija skatītāju un izpildītāju — mēs visi kļuvām par viena kopīga svētku vakara dalībniekiem. Kopīgā dziesma kļuva par skaistu vakara noslēgumu un vēlreiz atgādināja, cik nozīmīga ir kopības sajūta.
Roš Hašana 5787 svinēšana draudzē kļuva par vēl vienu skaistu lappusi mūsu kopīgajā vēsturē — par garīgā svētku satura, no iepriekšējām paaudzēm mantoto tradīciju un jaunu, mūsu pašu veidotu tradīciju harmonisku savienojumu.
Šana tova u-metuka! Lai jaunais gads visiem mūsu kopienas locekļiem, viņu ģimenēm un visiem Liepājas ebreju pēctečiem atnes mieru, veselību, labklājību, prieku un daudz skaistu, gaišu un laimīgu mirkļu!
24. JŪLIJĀ LIEPĀJĀ SVINĪGI ATKLĀTS VĒL VIENS MEMORIĀLS LIEPĀJAS EBREJIEM — HOLOKAUSTA UPURIEM
24.–25. jūlijā Liepājā notika 13. Pasaules Liepājas ebreju Saiets, kas pulcēja pēctečus no astoņām pasaules valstīm. Kopumā salidojuma pasākumos piedalījās aptuveni 180 cilvēku.
Par Saieta galveno notikumu kļuva jaunā Liepājas Bākas holokausta memoriāla atklāšana Roņu ielā 8C — vietā, kur 1941. gada vasarā notika viena no pirmajām masveida ebreju slepkavībām Liepājā. Memoriāls veltīts vairāk nekā 2000 Holokausta upuru piemiņai un ir otra nozīmīgākā ebreju piemiņas vieta Liepājā pēc memoriāla Šķēdē.
Saieta ietvaros notika svinīgs Gala vakars, kura laikā organizatori demonstrēja īsfilmu par Holokaustu Liepājā un jaunā memoriāla tapšanas vēsturi.
Īpaši aizkustinošs vakara brīdis bija veltīts Irīdai Sedulsai, Taisnīgo starp tautām Johannas un Roberta Sedulsu jaunākajai meitai. Vācu okupācijas laikā, kad Irīdai bija tikai trīs gadi, viņas vecāki, riskējot ar savu un abu meitu — Indras un Irīdas — dzīvību, gandrīz divus gadus sava nama pagrabā slēpa 11 ebrejus, tādējādi izglābjot viņus no nenovēršamas nāves.
Visa zāle, stāvot kājās, sveica Irīdu Sedulu un viņas mazmeitu Madaru Sedulu. Viņām līdzās bija Ilana Ivanova (Zivcona) — izglābto Hennijas un Dāvida Zivconu vecākā meita, viņas meita Anna Petrova un mazbērni Vera, Marija un Germans, kā arī Holokaustu pārdzīvojušo bērni — Diāna Gronere (Vācija) un Bella Bojāra (Izraēla).
Īpaši aizkustinošs bija brīdis, kad Irīda Sedulsa, Taisnīgo starp tautām meita, un Ilana Ivanova (Zivcona), ebreju meita, kurus bija izglābuši Irīdas vecāki, kopā iededza divas sveces — kā saglabātās dzīvības, piemiņas un paaudžu saiknes simbolu.
Sveces tika iedegtas par godu Taisnīgajiem starp tautām un viņu izglābtajiem cilvēkiem, kā arī ar svētību bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, Liepājai un visiem tās iedzīvotājiem. Daudziem klātesošajiem šis brīdis kļuva par vienu no patiesākajiem un neaizmirstamākajiem visa vakara mirkļiem.
Šādi pasākumi kļūst par piemiņas, pateicības un paaudžu pēctecības simbolu — dzīvu apliecinājumu tam, ka drosme un cilvēcība spēj uzvarēt ļaunumu un aizmirstību.
3. jūlijā Šķēdes memoriāla kompleksā notika svinīgs pasākums, kas bija veltīts ebreju tautas genocīda upuru piemiņai, atzīmējot 85. gadadienu kopš Holokausta sākuma Latvijā.
Pasākumā piedalījās Gunārs Ansiņš, Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs, Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, Liepājas okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa, Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Liepājas sabiedrības pārstāvji, Liepājas ebreju draudze un draugi.
Liepājas ebreju kopiena pārstāja pastāvēt 1943. gada 8. oktobrī, kad aptuveni 700 ebreji, kuri vēl atradās ieslodzījumā Liepājas geto, tika deportēti uz Kaizervaldes koncentrācijas nometni. Tie bija pēdējie izdzīvojušie no vairāk nekā 6000 Liepājas ebreju, kuri atradās pilsētā vācu okupācijas sākumā – 1941. gada 29. jūnijā. Vēlāk lielākā daļa no viņiem tika nosūtīti uz Aušvicas koncentrācijas un iznīcināšanas nometni, kur gāja bojā.
Šķēdes memoriālā un Taisnīgo starp tautām alejā mēs godinām ne tikai tos, kurus nežēlīgi nogalināja Holokaustā, bet arī tos, kuru drosme un cilvēcība ļāva citiem izdzīvot. Viņu stāsti ir neatņemama Holokausta piemiņas daļa un mūžīgs atgādinājums par atbildību iestāties par cilvēka cieņu, taisnīgumu un dzīvību.
Atmiņa ir mūsu kopīgā atbildība, un Taisnīgo starp tautām drosmes piemērs paliek kā mūžīgs apliecinājums tam, ka pat vislielākā ļaunuma laikā cilvēks var izvēlēties cilvēcību.
Paldies visiem par kopā būšanu šajā dienā.
Ar patiesu cieņu,
Ilana Ivanova/Zivcon,
Liepājas izdzīvojošo ebreju 2. paaudze.
“Otto Fišera piemiņas kauss – Vienoti futbolā un atmiņā”
Sestdien, 30. maijā, plkst. 10.00 stadionā “Olimpija” (Zvejnieku alejā 2/4) notika bērnu futbola turnīrs “Otto Fišera piemiņas kauss – Vienoti futbolā un atmiņā”, kas veltīts Otto Fišeram, leģendārajam Austrijas futbolistam, Liepājas pirmskara kluba ”Olimpija” futbola trenerim. Turnīrs norisinājās jau otro gadu pēc kārtas un pakāpeniski kļūst par nozīmīgu tradīciju Liepājas sporta dzīvē.
Tas aizsākās 2025. gadā ar vērienīgu starptautisku projektu, ko īstenoja Liepājas ebreju mantojuma fonds sadarbībā ar Austrijas vēstniecību Latvijā. Atklājot Otto Fišera piemiņas plāksni stadionā “Olimpija”, Liepāja atdeva godu cilvēkam, kura vārds nesaraujami saistīts ar pilsētas futbola zelta laikmetu. Šis projekts ne tikai atjaunoja vēsturisko taisnīgumu, bet arī atgrieza sabiedrības atmiņā stāstu par izcilu treneri, kura dzīvi traģiski pārtrauca Holokausts.
Otto Fišers dzimis 1901. gadā Vīnē, Austrijā. Kā futbolists viņš spēlēja uzbrucēja pozīcijā un pārstāvēja Austrijas nacionālo izlasi. Vēlāk kļuva par treneri, vadot vairākus pazīstamus Eiropas klubus, tostarp Vīnes “Hertha”, FC Salzburg, DSV Saaz, “Napoli”, “Concordia Zagreb” un Liepājas “Olimpiju”. Īpašu vietu Otto Fišera dzīvē ieņem Liepāja, kur viņš ieradās 1936. gadā, lai vadītu futbola komandu “Olimpija”. Viņa vadībā komanda sasniedza savu izcilāko periodu Latvijas futbola vēsturē. Fišers ieviesa modernu un tehniski augstvērtīgu spēles stilu, kas balstījās uz precīzām piespēlēm, kustību bez bumbas un komandas sadarbību. Viņa vadībā “Olimpija” kļuva par vienu no spēcīgākajām komandām Baltijā un izcīnīja Latvijas čempionu titulu 1936., 1938. un 1939. gadā, pārtraucot Rīgas klubu dominanci Latvijas futbolā. Komandas spēles kvalitāte un taktiskā meistarība bija tik augsta, ka mūsdienu futbola vēsturnieki un eksperti “Olimpiju” dēvē par “Baltijas Barselonu”. Otto Fišera ieguldījums ne tikai nodrošināja izcilus sportiskos panākumus, bet arī atstāja paliekošu ietekmi uz futbola attīstību Liepājā un visā Latvijā.
Otto Fišera dzīvi pārtrauca Holokausts – viņš gāja bojā Liepājā 1941. gadā. Tādēļ viņa piemiņas saglabāšana ir ne tikai stāsts par sporta vēsturi, bet arī par vēsturisko atmiņu, cilvēcību un sabiedrības spēju saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nozīmīgus stāstus. Šā gada turnīrā piedalījās U9 vecuma grupas komandas no Liepājas un Kurzemes reģiona. Jaunie futbolisti sacentīsies par Otto Fišera piemiņas kausu, vienlaikus apliecinot sporta vērtības – godīgu spēli, komandas garu, draudzību un cieņu.
Atklātā sabiedriskā fonda “Liepājas ebreju mantojums” direktore Ilana Ivanova uzsver: “Turnīrs tiek organizēts sadarbībā ar Liepājas Sporta pārvaldi. Kā katru gadu, arī šoreiz pasākumu apmeklēs Austrijas vēstniecības pārstāvji un Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji. Liels paldies Liepājas pilsētai par atbalstu šī turnīra īstenošanā.”
Turnīrs “Otto Fišera piemiņas kauss – Vienoti futbolā un atmiņā” ir vairāk nekā sporta sacensības. Tas ir stāsts par izcilu treneri, par Liepājas futbola zelta laikiem un par atbildību saglabāt vēsturisko atmiņu. Pasākuma organizatori cer, ka turnīrs kļūs par ilggadēju tradīciju, kas vienos dažādu paaudžu futbolistus un atgādinās par Otto Fišera ieguldījumu Liepājas un Latvijas sportā.
Virtuāls ceļojums pa ebreju Gruziju
17. aprīlī mūsu fonds aicināja ebreju kopienas locekļus un draugus doties virtuālā ceļojumā uz Gruziju — valsti, kur dzīvo vienas no senākajām Austrumeiropas un Kaukāza ebreju kopienām pēcteči. Pasākuma dalībnieki iepazinās ar Gruzijas ebreju vairāk nekā 2600 gadu seno vēsturi, viņu unikālajām tradīcijām, valodu un bagāto kultūras mantojumu. Lai vēl labāk izjustu šīs valsts gaisotni, pašu spēkiem tika pagatavoti tradicionālie gruzīnu ēdieni, kā arī organizēta iepazīšanās ar Gruzijas vīniem un to degustācija. Taču kādi gan ebreju vai gruzīnu svētki var iztikt bez daudzbalsīgas dziedāšanas? Kopienas vokālais ansamblis M. Pavļenko vadībā izpildīja vairākas dziesmas gruzīnu valodā un jidišā, radot patiesi sirsnīgu un svinīgu noskaņu. Tas bija neaizmirstams vakars, kas mums atklāja vēl vienu maz zināmu lappusi Gruzijas ebreju vēsturē un kultūrā.
2026. gada 7.februārī plkst. 12:30 notiks Eduarda Kaplāna ikgadēja mākslas izstādes atklāšana, kas veltīta mākslinieka 85 gadu jubilejai. Izstāde norisināsies Liepājas ebreju draudzes zālē, Kungu ielā 21, Liepājā.
Eduarda Kaplāna radošais mantojums ir cieši saistīts ar Liepājas ebreju draudzes izglītojošo darbību un Svētdienas skolas dibināšanu, viņa ilggadējo darbu Liepājas metalurgā, kā arī ar Liepāju un tās cilvēkiem. Gadu desmitu garumā viņš radījis unikālus savu kolēģu, paziņu un draugu šaržus, kā arī grafikas un glezniecības darbus, kuros atklājas gan pilsētas vizuālā vide, gan tās garīgā atmosfēra. Viņa māksla ir apliecinājums neatlaidībai, iekšējai brīvībai un dziļai piederības sajūtai Liepājai. Ne mazāk nozīmīgs ir Eduarda Kaplāna ieguldījums Liepājas ebreju draudzes izglītojošajā, reliģiskajā un kultūras dzīvē, veicinot vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un starp kultūru dialogu. Izstādi organizē un atbalsta atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” sadarbībā ar Liepājas ebreju draudzi . Šī izstāde ir mūsu pateicības un cieņas apliecinājums viņa ilggadējam, pašaizliedzīgajam darbam.
STARPTAUTISKĀ HOLOKAUSTA UPURU PIEMIŅAS DIENA — 27. JANVĀRIS
27. janvārī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Holokausta upuru piemiņas diena — sēru diena un atbildības apzināšanās gan pret pagātni, gan nākotni.
Šī datuma izvēle nav nejauša: tieši 1945. gada 27. janvārī tika atbrīvoti ieslodzītie koncentrācijas nometnē Aušvica-Birkenau. Šī diena ir kļuvusi par simbolu bezprecedenta mēroga un nežēlības noziegumiem pret cilvēci.
Holokausts prasīja sešu miljonu ebreju dzīvības un miljoniem citu nacistu režīma upuru — romu, cilvēku ar invaliditāti, kara gūstekņu, pretošanās dalībnieku un civiliedzīvotāju. Šī traģēdija skāra ne tikai atsevišķus tautas, bet visu cilvēces civilizāciju, parādot naida, rasismu, antisemitisma un sabiedrības vienaldzības postošo ietekmi.
Katra Latvijas pilsēta var atrast liecības par šīm nežēlīgajām nacistu darbībām, un Liepāja ieņem šajā kontekstā īpašu vietu. Pēc pazīstamā amerikāņu sabiedriskā darbinieka, Holokaustā izglābtā liepājnieka, profesora Džordža Švāba, kā arī Holokausta pētniecības vadošās ekspertes profesores Vendi Loueras teiktā — tieši Liepāja var kalpot par galveno vietu Holokausta mācību apguvei un izpratnei jaunajai paaudzei.
Visā pasaulē pazīstamas ir fotogrāfijas no ebreju nogalināšanas Šķēdē — unikālas dokumentālas liecības, kuras izdevās nokopēt un saglabāt Dāvidam Zivconam, vienam no nedaudziem izdzīvojušajiem Liepājas ebrejiem. Šie attēli ir nepārprotams pierādījums masu slepkavībām un svarīgs avots Holokausta traģēdijas izpētei, atgādinot, kādas sekas rada cilvēka naids un sabiedrības vienaldzība.
Īpaša vieta Holokausta liecību vidū ir kinolente, ko uzņēmis Reinharts Vīners vācu jūras flotes jaunākais virnieks. Ar amatiera kameru viņš iemūžināja šaušanas ainas pie bākas — reti sastopams un šausminoši vizuāls materiāls, kas parāda nacistu noziegumu apmērus. Šī filma radīta ne atmiņai vai vēsturei, bet kā cinisma un sodi neesamības izpausme. Tomēr šodien šie kadri kalpo kā nenoliedzams pierādījums, ļaujot tieši ieraudzīt Holokaustu bez interpretācijām.
Saglabātā filmiņa un paša Vīnera liecības ir ārkārtīgi vērtīgs avots vēsturniekiem, muzejiem un izglītības programmām visā pasaulē. Tās liek skatīties patiesībai acīs un atgādina: noziegumi pret cilvēci sākas tur, kur cilvēks pārstāj citā redzēt līdzvērtīgu sev.
Liepājas vēsture nav tikai postījumu vēsture, bet arī atmiņas, atbildības un nepieciešamības stāsts — runāt patiesību, cik smaga tā nebūtu.
Šajā dienā Liepājas ebreju draudze, tāpat kā visa progresīvā cilvēce, noliek galvu Holokausta nevainīgu upuru piemiņai un izsaka dziļu cieņu izdzīvojušajiem un ebreju glābējiem, kuri, riskējot ar savu un savu tuvinieku dzīvību, glāba vajātos. Holokausta piemiņa nav tikai atmiņa par pagātni, bet arī morāls pienākums šodienai: saglabāt patiesību, pretoties vēstures pārveidojumiem un darīt visu, lai līdzīga traģēdija nekad neatkārtotos.