Liepājai (Libau) ir sena ebreju vēsture, kas beidzās holokausta laikā, kad 1943. gadā Liepājas ebrējus transportēja uz Rīgas kaizervaldi un tad uz Aušvicu.
Ebreju dzīves atzimšana Liepājā sākās ar Latvijas Ebreju kultūras biedrības Liepājas nodaļas dibināšanu. 1989. gada 27. janvārī 50 Liepājas ebreji, tostarp holokaustu pārdzīvojušie Henija Zivcone, Fruma Tukmačeva, Simsons Mile un citi, pieņēma Latvijas Ebreju kultūras biedrības priekšsēdētājas Esfiras Rapiņas uzaicinājumu pievienoties Ebreju kultūras atdzimšanas kustībai mazākumtautību kultūras dzīves atjaunošanā Latvijā.
Kopš tā laika ir notikušas lielas pārmaiņas ne tikai pašā biedrības struktūrā, bet arī tās sastāvā. 1991. gadā tā tika pārveidota par Liepājas Ebreju draudzi. Tās pirmais priekšsēdētājs bija Vladimirs Bāns.