Pamatinformācija

Baltijas ebreju izcelsmes augstskolas mācībspēks. Bērnību un pirmos skolas gadus pavadījis Liepājā. 2. Pasaules kara laikā vācu koncentrācijas nometnēs, vecāki noslepkavoti holokaustā. Pēc kara nokļuva ASV. Studējis nacionālismu ASV augstskolās.

Foto: AFI

Kolumbijas universitātes mācībspēks Ņujorkā. ASV āpolitikas eksperts, Nacionālās Ārpolitikas komitejas prezidents. Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis. Izveidojis bibliotēku ebreju kopienas namā Skolas ielā, Rīgā. Latvijas ebreju organizācijas viceprezidents. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Liepājnieks Amerikas elitē

ASV Nacionālās ārpolitikas komitejas prezidents Džordžs Švābs mācīties nav gribējis Brīnišķīga bērnība pirmskara Liepājā, padomju okupācijas nestās pārmaiņas, holokaustā pārciestais un akadēmiskās karjeras virsotnes Amerikā ir neatņemamas sastāvdaļas viņa mūžā. No palaidnīga skolnieka, kas negribēja mācīties neko citu  kā tikai angļu valodu, iznācis profesors un ārpolitikas eksperts Amerikā ar ietekmi pasaules notikumos.

Amerikas Nacionālās ārpolitikas komitejas (National Committee on American Foreign Policy) prezidents, Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis Džordžs Švābs novembra vidū posīsies ceļam uz Latviju, lai valsts svētku priekšvakarā saņemtu viņam piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni.

Nepārceļ uz nākamo klasi Dzimis Liepājā, kur pavadīta bērnība ar mīļu krievu aukli un vācu guvernanti, ar vasarām Jūrmalā un bērnu izrādēm Ziemassvētkos Rīgas operā. Mācījies latviešu skolā, bet skola viņu neinteresējusi, izņemot angļu valodu, ko apguvis pie Lielbritānijā studējušas privātskolotājas.

«Pārējos priekšmetos biju nesekmīgs un otrajā gadā netiku pārcelts nākamajā klasē»

-saka tagad jau pensionētais profesors.

Ģimene dzīvojusi brīnišķīgā namā milzīgā dzīvoklī, no kura padomju okupācijas gadā pārvietoti uz mazāku mājokli. Tēvs bijis ārsts gastroenterologs, arī padomju režīmam noderīgs speciālists, tādēļ ģimenei dotas papildus sešas nedēļas dzīvokļa atbrīvošanai. Atmiņā palicis arī pārtikas trūkums.

Pirmo reizi pēc kara atgriežoties Latvijā un Liepājā 1990.gadā, bijis skumji redzēt dzimto pilsētu padomju laikā tik nolaistu un noplukušu. Arī tantes skaistajā dzīvoklī Elizabetes un Vīlandes ielas stūrī Rīgā tad bijušas izmitinātas vairākas ģimenes. Karam sākoties, Džordžs juties paglābts no skolas, jo savā bērna prātā uzreiz secinājis, ka kara laikā tur nebūs jāiet. Diemžēl vācu okupācija ebreju ģimenei nesusi traģiskākas pārmaiņas. Liepājā tolaik no aptuveni 65 tūkstošiem iedzīvotāju bijis ap 8 tūkstošiem ebreju.

Kara laikā viņa vecāki sākotnēji nav ticējuši no paziņām saņemtajām vēstīm par ebreju šaušanu Latvijā vēl pirms nacistu okupācijas, tāpat kā Vīnē dzīvojušās tantes stāstītajam par pieredzētajām šausmām. Dž.Švābam no tā laika saglabājušās rūgtas atmiņas arī par latviešu tautības cilvēku klātbūtni geto apsardzē un okupācijas iestādēs, lai gan bijuši arī līdzjūtīgi latvieši.

Holokaustā gājis bojā tēvs un vecākais brālis, arī citi radinieki, bet Džordžs pēc koncentrācijas nometnēs pavadītajiem kara gadiem Latvijā un Vācijā kopā ar māti nonācis ASV. Priecē vēstures izpēte Dž.Švābs uzsver, ka Latvijas ebrejus neapšaubāmi briesmīgāk skārusi vācu okupācija, lai gan, kā tagad noskaidrots vēsturnieku komisijā, arī 1941.gada 14.jūnijā tika izsūtīti proporcionāli vairāk ebreju nekā latviešu. Tomēr vācu propaganda paveikusi savu, ar nepatiesām ziņām saniknojot latviešus par it kā lielo ebreju līdzdalību padomju okupācijas varas darbos.

«Mēs rietumos to zinājām jau sen, bet Latvijas un latviešu apziņā tas sāk ienākt tikai tagad»

-viņš uzskata

Sirmais profesors priecājas par faktu, ka Latvijas Universitātē lekcijas par ebreju vēsturi un holokaustu piesaista lielu latviešu studentu interesi. Pēc sievas nāves Dž.Švābs kopā ar dēliem izveidojis viņas vārdā nosaukto bibliotēku ebreju kopienas namā Skolas ielā, kurā ir daudz grāmatu par ebreju vēsturi un holokaustu, un tagad grasās to papildināt ar grāmatām par Talmūdu un Bībeles studijām. Arī vēsturnieku komisijas darbu Dž.Švābs vērtē ļoti labi, jo tā paver ceļu plašai pētniecībai šajā jomā.

«Tā ir paveikusi sagatavošanas darbu, un tas rada attīstību, jo studenti un jaunā paaudze ir ieinteresēta šajos jautājumos»

– teic profesors.

No pagrīdes universitātē

«Daudzi no tiem, kuri pārcieta holokaustu, ir bijuši veiksmīgi vēlāk, tomēr tikai nedaudziem bija iespēja iegūt augstāko izglītību un sasniegt virsotnes akadēmiskajā karjerā, kā tas izdevās man. Mana māte mani visu laiku iedrošināja mācībām, lai aizmirstu briesmīgo pagātni»

-atzīst Dž.Švābs, kas sākotnēji nemaz nav gribējis studēt.

Pēc kara vēlējies doties uz Palestīnu un jaunības radikālismā iesaistījies pagrīdes organizācijā, taču britu noteikto kvotu dēļ tas nav izdevies un viņš nonācis ASV, kur sācis studēt nacionālismu. Pakāpeniski ieinteresējies par grāmatām un galu galā kļuvis par pasniedzēju Kolumbijas un Ņujorkas pilsētas universitātēs, kur pavadīti kopumā 40 gadu. Dž.Švābs ir arī prestižās un elitārās Ārējo attiecību padomes (Council on Foreign Relations) loceklis un Latvijas ebreju organizācijas Jewish Survivors of Latvia viceprezidents, piedalās arī Vašingtonas Holokausta muzeja darbā. Interese par ārpolitiku viņam radusies nejauši.

Pirmā doktora disertācija par vācu politikas un tieslietu teorētiķi Karlu Šmitu noraidīta, lai gan vēlāk, izdota grāmatā, tā kļuvusi par klasiku un vairākkārt tulkota. Tad rakstījis otru disertāciju par neitralitāti un kodolieročiem, jo tolaik Šveice apsvērusi iespēju iegādāties taktiskos kodolieročus savas suverenitātes saglabāšanai. Pēc tās publicēšanas padomu lūgusi Indijas valdība.

Formulē ASV intereses Dž.Švāba dibinātā un vadītā komiteja ir nevalstiska organizācija, kas neatkarīgi no partiju interesēm skaidri formulē ASV nacionālās drošības intereses un dara to zināmu Amerikas un citām valdībām. Dž.Švābs lepojas, ka komiteja patlaban ir ļoti cieši iesaistīta Ķīnas un Taivānas attiecību normalizēšanā, un tai vienīgajai izdevies pie sarunu galda aiz slēgtām durvīm nosēdināt augstas amatpersonas no Ķīnas, Taivānas un ASV, ar šo veikumu izpelnoties arī valstu līderu atzinību.

Komiteja bijusi arī pirmā, kam, neņemot vērā kritiku, izdevies uz ASV atvest Ziemeļīrijas Sinn Fein līderi Džeriju Adamsu, un tas kļuvis par pavērsiena punktu Ziemeļīrijas miera procesā. Pēdējos gados komiteja nopietni pievērsusies Tuvajiem Austru-miem un islāma izpētei, un ar gandarījumu var secināt, ka aktivitātes šajā jomā nes augļus. Par ļoti svarīgām Latvijai Dž.Švābs uzskata īpaši ciešas saites ar ASV, jo kritiskā brīdī Amerika vienmēr nāk palīgā rietumiem, ko gan mēdzot aizmirst daudzi Rietumeiropā.

«No nacionālās drošības viedokļa ASV ir nepieciešama droša un mierīga Eiropa, tādēļ ka mūsu fokuss pakāpeniski mainās no Eiropas uz Ķīnu un Tuvajiem Austrumiem. Mēs nevaram atļauties vienlaikus naidīgus Tuvos Austrumus, nedraudzīgu Austrumāziju un vēl arī Eiropu»

-uzskata Dž.Švābs kā Amerikas Nacionālās ārpolitikas komitejas prezidents.