1941 – 1945
Šķēdes Memoriālu komplekss apmeklētājiem ir slēgts sakarā ar bunas izbūvi, kas paredz aizsargāt krastu no erozijas, kas noved pie krasta joslas izskalošanās, ar to apdraudod arī Memoriālu pastāvēšanu.
1. Līdzās Biķerniekiem un Rumbulai vārds Šķēde šodien ir pazīstams visā pasaulē kā Liepājas ebreju traģēdijas vieta. Šeit, Baltijas jūras krastā, ebreju biedrība ir pastāvējusi simtiem gadu un vienā mirklī tika noslaucīta no zemes virsas
2. Šķēdē Otrā pasaules kara laikā notika Liepājas ebreju, karagūstekņu un citu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana, kas tika veikta saskaņā ar nacistisko politiku vācu okupācijas laikā. Aukstie rietumu vēji piekrastes kāpās atklāja drausmīgu ainu – tūkstošiem genocīda upuru mirstīgās atliekas
3. 1955.gada 20. jūlijā Šķēdes kāpās notika svinīgā piemineklā uzstādīšana ar veltījumu – „19 000 Liepājas patriotu piemiņai”.
Šis piemineklis Otrā pasaules kara nevainīgajiem upuriem tika izveidots pēc a LPSR NKVD un valsts Ārkārtējā komisijas slēdziena attiecībā uz civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanu Liepājas pilsētā vācu okupācijas laikā.
Galvenās architekturas pārvaldes Liepājas nodaļa izstrādāja pieminekļa būves projektu, ņemot par pamatu Arhitekturas pārvaldes izstrādātos un apstiprinātos tā laika pieminekļa standarta projektus. Projekts bija gatavs jau 1948. gadā. Jūnija beigas bija paredzēta tā atklāšana.
4. Ideja par Šķēdes kāpās bojā gājušo ebreju piemiņas saglabāšanu ir bijusi aktuāla vienmēr. Pēc atklātā sabiedriskā fonda „Liepājas ebreju mantojums” iniciatīvas tika organizēts konkurss. Dalībniekiem dotais uzdevums – izveidot Memoriālu Šķēdes kāpās kā vienotu vizuālās mākslas, arhitektūras un vides dizaina objektu, kurš atbilstu visiem Jūdaikas kanoniem attiecībā uz piemiņas vietām.
Memoriālām ir jākļūst par vietu, kur tā apmeklētāji varētu sajust nevainīgo upuru – sieviešu, bērnu un sirmgalvju, traģēdiju. Viņi tika nogalināti tikai par to, ka ir ebreji
5. Par uzvarētāju atzina Liepājas mākslinieku, tēlnieku Raimondu Gabaliņu – projekta „Kadiša”(Kadish) autoru.
Memoriālu veido horizontāla Menora (svečturis – viens no Jūdaisma simboliem), kas izklāta ar skaldītu Kurzemes laukakmeni. Gaismekļi ir milzīgi granīta pīlāri ar ivritā iegravētiem uzrakstiem. Memoriāla laukums – 4120 m2, viena granīta pīlāra svars – 7 tonnas
6. Dzejas teksts tika ņemts no „Eiha” (Jeremijas Raudu Dziesma) ar autentiskiem tulkojumiem angļu, latviešu un krievu valodā
7. Projektu atbalstīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe -Freiberga, Ministru Kabinets, Liepājas Dome, izglābtie Liepājas ebreji un viņu pēcteči no daudzām pasaules valstīm, kā arī Latvijas un ārzemju sabiedriskās un valsts organizācijas, Latvijas ebreju draudžu un kopienu Padome, Liepājas ebreju draudze un vairākās privātpersonas
8. Šī projekta īstenošanā piedalījās vēsturnieki, ģeodēzisti, celtnieki, vides eksperti, arhīvu un muzeju darbinieki
9. Memoriāla uzstādīšanas projekta realizāciju vadīja viens no Fonda dibinātājiem Sergejs Zaharjins, piedaloties Jakovam Berlinam, arhitektam Raimondam Gabaliņam, kā arī Ilanai Ivanovai, Rozālijai Suharei un Eduardam Kaplanam
Memoriāla atklāšana notika 2005. gada 3. jūnijā, klātesot Izraēlas vēstniekam Latvijā, daudziem Diplomātiskā korpusa pārstāvjiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, Liepājas ebreju holokaustā izdzīvojušajiem un viņu pēcnācējiem, liepājniekiem
Sergejs Zaharjins un Džordžs Švabs
