2022. gada 16. decembris
Liepājas ebreju masu iznīcināšanas atceres diena Škedē.
- Pie Piemiņas sienas Ebreju kapos notika mītiņš, veltīts 81.gadadienai kopš Liepājas ebreju masveida nogalināšanu Šķēdes kāpās Lielās akcijas laikā no 1941.gada 15.-17.decembrim.
- Piemiņas ceremoniju atklāja un dalībniekus uzrunāja Liepājas ebreju draudzes valdes priekšsēdētāja Anna Petrova, kuras vecvecākus izglāba Roberts un Johanna Seduli, Taisnīgie starp tautām.
- “Kopš pirmajām dienām, kad nacistu armija okupēja Liepāju, holokausta laikā tika pilnībā iznīcinātas daudzas Liepājas ebreju ģimenes un viņu draugi. Viņu vārdi vai nu tika izdzēsti no atmiņas, jo nebija neviena, kas tos atcerētos, vai arī palika holokaustu pārdzīvojušo atmiņā.
- No 6500 Liepājas ebreju, kas gāja bojā Otrajā pasaules karā, līdz 1998. gadam Yad Vashem tika reģistrētas tikai aptuveni 1500 liecības par Liepājas ebreju nāvi. Šodien, pateicoties profesora Edvarda Andersa fundamentālajiem pētījumiem, mums ir skaidrāks priekšstats par Liepājas ebreju traģēdijas apmēriem.
- 1941. gada 14. jūnijā Liepājā dzīvoja ap 7100 ebreju. 1941. gada 22. jūnijā deportēja uz Sibīrīju aptuveni 208 ebreji, un lielākā daļa pārējo tika nogalināti vācu okupācijas laikā, kas sākās 1941. gada 29. jūnijā.
- Lielākā daļa vīriešu tika nošauti 1941. gada vasarā un rudenī; vispirms Raiņa parkā, pie bākas, pēc tam jūras kara flotes bāzē, bet kopš 1941. gada oktobra – Škedes kāpās uz ziemeļiem no pilsētas.
- Sievietes un bērni lielākoties netika aiztikti līdz 1941. gada decembrim, kad tika nošauti 2749 ebreji, galvenokārt sievietes, bērni un sirmjgalvi. Fotogrāfijas, kuras uzņēmis nacistu drošības policijas oficieris ir nonākuši izglābtā ebreju Dāvida Zivcona rokās, kurš slepus nokopējis un saglabājis Liepājas ebrēju nežēlīgo iznīcināšanu Holokausta laikā, kā neapšaubama nacistu noziegumu liecību par slaktiņu no 1941,gada 15. līdz 17. decembrim Škedā.
- Slepkavības turpinājās 1942. gada sākumā, un līdz geto izveidošanai, 1942. gada 1. jūlijā, tajā bija palikuši vien 836 ebreji.
- Slikto laikapstākļu dēļ Liepājas ebreju draudzes piemiņas pasākums, kas veltīts masveida ebreju iznīcināšanai Šķēdes kāpās, notika ebreju kapsētā pie Memoriālās sienas kas tika atklāta 2004. gadā.
Tajā apkopoti 7060 Liepājas ebreju vārdi, no kuriem zināms 6760 liktenis.
- Mūsu atmiņa par traģiskajiem holokausta notikumiem glabājās trīs pēckara paaudzēs, un tā tiek nodota no paaudzes paaudzē. Mūsu atmiņa par šiem traģīskajiem notikumiem ir uzvaras pār ļaunuma augstāko formu izpausme, skumja cieņa piemiņai, ko veltām mirušajiem liepājniekiem, mūsu senčiem, kuriem tika liegta dzīvība tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji.
- Nevienu cilvēku, kurš kļuva par nacistu upuri vai izdzīvoja viņu ļaunumā, nevajadzētu reducēt uz statistiku. Katram no tiem, kurus mēs atceramies pie šīs memoriālās sienas un nevainīgi nogalināti Škēdē, bija sava vēsture, sava ģimene, sava dzīve, kas varēja turpināt un bagātināt ne tikai mūsu kopienu, bet arī pilsētu, kurā viņi ir dzimuši un dzīvojuši.
- Mūsdienās šeit, ebreju kapsētā, ir saglabājušies vairāk nekā 3500 pirmskara ebreju apbedījumu. Bet neviens pie viņiem nenāks. Lielākajai daļai no viņiem nav pēcnācēju. Viņi visi tika nošauti Šķēdē, Raiņa parkā, pie bākas.
- Šodien aicinu visus klātesošos atcerēties un sargāt pasauli, jo tā ir tik trausla! Holokausta traģēdija ir skumja vēstures mācība visai cilvēcei!
- Gaiša piemiņa visiem holokaustā bojā gājušajiem liepājniekiem!
2022. gada 21.–23. jūlijā notika 11. Vispasaules Liepājas ebreju salidojums
- 11. Vispasaules Liepājas ebreju salidojumā piedalījās vairāku paaudžu liepājnieki (libaueri – kā sevi sauc holokaustā izdzīvojušo ebreju pēcteči), ebreju glābēji, Liepājas ebreju draudzes biedri un viņu ģimenes.
- Salidojuma dalībnieki bija ieradušies no Izraēlas, Vācijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Francijas un ASV, bet lielākā daļa pasākuma dalībnieku bija liepājnieku pēcteči no Rīgas un Liepājas.
- Pirmo reizi salidojumā nevarēja piedalīties “Liepājas ebreju mantojums” dibinātājs, izcilais ebreju kopienas draugs un izglābto liepājnieku pēcteču tikšanās iniciators Džordžs Švābs. To liedza cienījamais vecums – 90 gadi.
- Salidojumu organizēja Atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums”, Liepājas ebreju reliģiskā kopiena un labdarības fonds “Uniting History”. Daudzveidīgajā salidojuma programmā bija gan tradicionālie, gan vairāki jauni pasākumi.
- 11. Vispasaules ebreju salidojuma galvenā tēma “Palikt cilvēkam necilvēcīgos apstākļos” tika veltīta Taisnīgiem starp tautām, visiem, kuri glāba ebrejus holokausta laikā Liepājā.
Pirmā diena Otrā diena Trešā diena 2022. gada 13. jūnijs Liepājas ebreju draudzes zālē tika atklāta pārvietojamā izstāde “Remember – ReAct. Holokausta pieminēšana un antisemītisma izskaušana Zviedrijā”. Izstādes atklāšanā piedalījās Zviedrijas karalistes vēstniece Latvijā Kārina Hēglunde. Vēstniece uzsvēra, ka 1998. gadā, balstoties uz Stokholmas starptautiskā foruma deklarāciju, Zviedrija iniciēja starptautiskas valdību un ekspertu organizācijas izveidošanu – Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (The International Holocaust Remembrance Alliance, IHRA). Līdz šim brīdim tā ir vienīgā organizācija, kas valdību līmenī nodarbojas ar holokausta piemiņas jautājumiem. lasīt vairak... Vēsturiskā holokausta piemiņa, cilvēktiesību jautājumi, ksenofobijas, antisemītisma un rasisma tēmas bija 2021. gada 13. oktobrī Malmē notikušā Starptautiskā holokausta atceres un antisemītisma apkarošanas foruma dienas kārtībā. Tajā piedalījās 50 valstu līderi, tajā skaitā Latvijas prezidents Egils Levits. Viens no foruma rezultātiem ir minētā izstāde, kuru izveidoja Zviedrijas Institūts (Svenska Institutet). Latviski to tulkoja muzeja “Ebreji Latvijā” darbinieki sadarbībā ar Zviedrijas un Latvijas vēstniecību. Liepājā izstādi organizēja Atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums”, fonds “Uniting History” un Liepājas ebreju kopiena. Ekspozīcija veidota divos apjomīgos blokos. Pirmais – kā Zviedrijā izprot holokaustu un tā saikni ar cilvēktiesību jautājumiem. Otrais – kā mūsdienās izpaužas antisemītisms, rasisms un ksenofobija, un kā tas ietekmē dažādas sabiedrības sociālās grupas. Muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis detalizēti pastāstīja par izstādes saturu, pievēršoties arī vēsturiskajam ekskursam. Zviedrija bija viena no valstīm, kur, neskatoties uz samērā lielo ebreju kopienu, nebija holokausta. Viņš pastāstīja arī par Zviedrijas inteliģenci un diplomātiem, kuri glāba citu valstu ebrejus, piemēram Raulu Vallenbergu, Pēru Angeru un Hilelu Šrohu. Viņš uzsvēra arī holokausta izpētes nozīmi ne tikai Eiropā kopumā, bet arī katrā valstī atsevišķi. Izstādes atklāšanā piedalījās augsti profesionāls mūziķu trio. Izstādes ekspozīcija “Remember – ReAct. Holokaustu pieminēšana un antisemītisma izskaušana Zviedrijā” Liepājas ebreju draudzes telpās Kungu ielā 21 ir apskatāma līdz 24. jūlijam. Izstādes apmeklējums jāpiesaka pa tālr. 29747027 vai 22318588. 2022. gada 27. janvāris Par godu Starptautiskajai holokausta upuru piemiņas dienai (International Holocaust Remembrance Day) ZOOM platformā notika Liepājas ebreju draudzes biedru konference, kuru no 2020. gada organizē Atklātais sabiedriskas fonds “Liepājas ebreju mantojums”. ZOOM lektorija vadītāja fonda direktore Ilana Ivanova virtuālās tikšanās laikā atklāja maz zināmas vēstures lappuses par ebreju glābšanu holokausta laikā. Lekcijas tematika bija veltīta “Taisnīgiem starp tautām” no kronētu personu vidus, kā arī diplomātisko korpusu pārstāvjiem. 27. janvārī ir starptautiskā Holokausta upuru piemiņas diena lasīt vairak.... 2005. gada 1. novembrī ANO ģenerālās asamblejas sēde sasaucās ar 60. gadadienu kopš 1945. gada 27. janvārī tika atbrīvota Osvencimas koncentrācijas nometne. Tiek uzskatīts, ka nometnes pastāvēšanas laikā tur gāja bojā no 1,5–4 miljoniem cilvēku. Sēdes atklāšanā ANO 7. ģenerālsekretārs Kofi Annans aicināja mūsdienu un nākamās paaudze nepieļaut fašisma šausmu atkārtošanos. Tieši viņš bija tas, kurš uzsvēra, ka dienā, kurā mēs godinām holokausta upurus, mēs godinām savienotās valstis, kuru armijas uzvarēja nacismu, kā arī tos drošsiržus, kuri riskēja un nereti arī zaudēja dzīvību, lai glābtu citus cilvēkus. Viņš akcentēja, ka mēs nedrīkstam ignorēt antisemītismu un mums jābūt gataviem rīkoties, lai izskaustu tā jaunās formas. Tā ir ne tikai ebreju tautas apņemšanās, bet arī visu citu, kurām draud vai kuras var apdraudēt tāds pats liktenis. Mēs turpmāk nedrīkstam pievērt acis uz naida ideoloģiju un diskrimināciju. ANO Ģenerālā asambleja aicināja dalībvalstis izstrādāt un ieviest izglītojošas programmas, lai holokausta pieredze tiktu saglabāta nākamajām paaudzēm un sekmētu novērst genocīda aktus nākotnē. Šodien mēs redzam, ka 21. gadsimtā šis jautājums prasa nopietnu izpratni un pilnveidi, lai holokausta fakti netiktu interpretēti, izpatīkot politiskām ambīcijām, neizglītotībai un neiecietībai. Daudz ir atkarīgs no mums, ebrejiem, bet, kad mēs runājam par diplomātiem, tad diez vai kāds uzskata viņus par varoņiem. Kā teicis Lielbritānijas politiķis, premjerministrs un tuvs Vinstona Čērčila draugs Deivids Loids Džordžs (1863–1945): diplomāti bija radīti vienkārši tam, lai tērētu laiku. Iespējams, viņš vēl piebilstu – lai izliktos, aizstāvētu taisnošanos, vilcinātos, slēptos aiz žargona, izvairītos no morāliem spriedumiem un nekad neriskētu. Lai būtu veiksmīgs diplomāts, nepieciešamas noteiktas īpašības, tomēr vīrišķība parasti netiek uzskatīta par vienu no tām. Patiesību sakot, kāpēc gan lai tā būtu? Diplomāts runā savas valsts valdības vārdā, nevis izsaka savas domas. Viņa uzdevums – sekot valdības izvirzītajiem uzdevumiem, ieturēt valdības līniju un nodrošināt tās likumu ievērošanu, lai kāda arī nebūtu šī līnija un šie likumi. Ja viņam ir iebildumi, viņam tie jāpatur pie sevis. Ja diplomāts to nav spējīgs izdarīt, domājams, ka viņam ir jāatstāj dienests. Holokausta sagatavošanas laikā diplomātijai bija apkaunojoša loma. 1938. gada jūlijā, sastopoties ar aizvien pieaugošo ebreju bēgļu plūsmu no nacistiskā Vācijas un Austrijas, 32 valstu diplomāti tikās Eviānā, Francijā, lai vienotos par krīzes noregulēšanu. Viņi vienojās, ka neviens no viņiem neveiks nekādas darbības un nepalīdzēs. Toni noteica ASV, kas paziņoja, ka gadā uzņems tikai 27 370 emigrantus, kas bija no Vācijas un Austrijas emigrējošajiem noteiktā kvota. Praktiski visas Eiropas un Latīņamerikas valstis sekoja šim piemēram. Hitlera paziņojums bija nepārprotams: pasaule neko nedarīs, lai glābtu ebrejus. Lielākā diplomātiskā korpusa daļa neko nedarīja. Kad tajā vasarā nacisti sāka deportēt Austrijas ebrejus uz Dahavu un Būhenvaldi, tūkstošiem izmisušu ģimeņu, lai meklētu palīdzību, ielenca 55 ārvalstu konsulātus Vīnē. 54 no tiem durvis bija slēgtas. Francija atteicās pieņemt iesniegumus par vīzu izsniegšanu. Paziņojums pie britu konsulāta vēstīja, ka vīzas netiek izsniegtas. Šveices diplomāti ebreju pasēs iespieda sarkanu burtu “J”, lai viņi nevarētu šķērsot robežu. Protams, viņi tikai izpildīja pavēles. Rīkoties savādāk, nozīmētu ignorēt savas valsts valdības politiku un kļūt nepakļāvīgiem, t.i., rīkoties nediplomātiski. Bet bija daži diplomāti, kuri parādīja neparastu morālu vīrišķību. 48 diplomāti nacistiskajā Eiropā riskēja ar savu karjeru un dažkārt pat dzīvību, lai holokausta laikā glābtu ebrejus un citus bēgļus.