- 1835. gadā ebreju sociālais sastāvs Liepājā bija sekojošs: tirgotāju Ģildē – 114 cilvēki, miestpilsoņi — 1234, bet 1850. gadā to skaits samazinājās attiecīgi uz 125 un 1093 1848. gada holēras epidēmijas un imigrācijas dēļ
- 1840. gadā 13 ģimenes pārcēlās uz Hersonas lauksaimniecības kolonijām
- Pēc 1897. gada skaitīšanas Liepājā bija 64 489 iedzīvotāji, starp tiem 9454 ebreji
- 20. gadsimta sākumā iedzīvotāju skaits Liepājā palielinājies līdz 90 800 , no tiem ebreji – 7 402
Ebreji pārsvarā nodarbojās ar tirdzniecību. Lielu daļu no tās sastādīja eksports, turklāt, ar lieliem apgrozījumiem - Galvenās eksporta preces bija zāģmateriāli, koksne, graudi, siļkes. Liepājai tajā laikā bija liela nozīme kā ostas un rūpniecības pilsētai
- Liepājas ebreju ieguldījums pilsētas ekonomikā dalījās sekojoši: viņiem piederēja ceturtā daļa no uzņēmumiem
48% Liepājas ebreju nodarbojās ar tirdzniecību,
29% strādāja rūpniecības uzņēmumos,
7% sastādīja inteliģence – žurnālisti, skolotāji, ārsti utt.
20. gs. 20. gados Liepājā tika nodibinātas vairākas ebreju bankas
7. Pamatojoties uz 1935. gada Valsts Statistikas pārvaldes izdevumu, Liepājas ebreju īpašumā bija:
7 aptiekas,
13 aptiekas preču noliktavas,
vairākās ceptuves,
bufete,
2 fotodarbnīcas,
150 bodīši un veikali (tai skaitā 25 zivju, 29 malkas, 27 tekstilpreču).
8. 25% no Liepājas rūpniecības piederēja ebrejiem.