Novembris

18. novembrī, pirms 102 gadiem Latvija izcīnīja savu netkarību.

This image has an empty alt attribute; its file name is 102_1-1.jpg

Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienas svinības  Covid-19  ierobežojumu dēļ notika bez  tradicionālajiem piemiņas pasākumiem.

18. novembrī, lai godinātu tos, kuri cīnījās un aizstāvēja Latvijas neatkarību Brīvības cīņās, kā arī Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, Liepājas ebreju draudzes, fondu “Liepājas ebreju mantojums un ‘’Uniting History’’ vārdā tika nolasīta lūgšana un nolikti ziedi pie Līvu kapu ebreju sektorā restaurētā un 2019. gadā atklātā pieminekļa 1919. gadā kaujās par Latvijas neatkarību kritušajiem ebreju karavīriem.

No 2019. pieminekļa atklāšanas uzrunām.

I. Ļenskis, muzeja ‘’Ebreji Latvijā’’ direktors: ‘’Šodienas ceremonija nav parasts notikums, mums jāatceras, ka tas ir pirmais obelisks kritušajiem ebreju karavīriem, kas uzstādīts Latvijā. Līdzīgi pieminekļi tika plānoti arī citās pilsētās, vēlāk Rīgā parādījās divi tādi monumenti, bet Daugavpilī piemineklis tā arī netika uzstādīts. Pārsteidzoši, ka šis piemineklis pārdzīvoja visus nākamos režīmus, kas bija ne pārāk draudzīgi noskaņoti pret Latvijas neatkarību un pret tiem, kas krita par tās brīvību. Tas, ka ebreji piedalījās cīņā par neatkarību, ir pietiekami zināms un daudzkārt apstiprināts fakts. Un katru reizi, kad mēs runājam par ebreju dalību šajā karā, runa ir ne tikai par politisko vai kara vēstures aspektu. Mēs runājam arī par daudz lokālākām lietām – par to, ka cilvēki aizstāvēja to, kas viņiem bija svarīgs un dārgs – savu pilsētu, savu zemi. Katra šī cilvēka dzīvība ir pētījuma vērta, taču tas vēl līdz šim nav pabeigts. Ir brīnišķīga grāmata, kuru sarakstījis profesors Ēriks Jēkabsons – “Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”, tā ir tieši par viņiem. Un šī pieminekļa restaurācija ir labs veltījums Latvijas Republikas un Neatkarības kara simtgadei.”

This image has an empty alt attribute; its file name is 201_2.jpg

“Šis ir ļoti svarīgs laiks Latvijai,” teica Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš. “Mēs atzīmējam mūsu valsts simtgadi. Un ir ļoti svarīgi tie cilvēki, kuri palīdzēja Latvijai kļūt neatkarīgai, aizstāvēja savu valsti un krita par tās brīvību. Un nav svarīgi, vai viņi bija skolotāji vai strādnieki, latvieši vai krievi, ebreji vai igauņi. Tajā baisajā laikā mēs bijām kopā….”

Kara  vēsturnieks Juris Raķis: “Kad pie Liepājas pienāca ienaidnieka karaspēks, bija skaidrs, ka pilsētas aizstāvībai cēlušies visi. Ne tikai karavīri, bet arī pilsētas civiliedzīvotāji aizstāvēja dzimto Liepāju. Kaujā rāvās visi, neatkarīgi no vecuma un tautības. Latvieši, krievi, ebreji… Ebreju ģimnāzisti, 14-15 gadus veci puikas, bēga no stundām, kāds ar vecāku atļauju, cits bez. Gāja uz Aizsardzības štābu un pierakstījās savas dzimtenes aizstāvjos. Protams, šiem zēniem ieročus nedeva. Taču tajās vēsturiskajās dienās, kad notika kaujas par pilsētas aizstāvību, viņi bija sakarnieki, piegādāja karavīriem ēdienu, vārdu sakot, palīdzēja, kā spēja. Ģimnāzijas direktors atlaida zēnus no stundām, taču ar vienu noteikumu – tā teikt, no deviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā karo, bet pēc tam ātri uz skolu, rīt taču kontroldarbs.  

Neatkarības karš patiešām bija tautas karš. Bermonta–Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas daļas, cietušas sakāvi, kad centās ieņemt Rīgu 11. novembrī (tagad šis datums tiek atzīmēts kā Lāčplēša diena), mēģināja ieņemt Liepāju. Kaujas par Liepāju sākās 1919. gada 14. novembrī.”

Par godu šiem notikumiem 2019. gadā fonds ”Liepājas ebreju mantojums” ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes un fonda ”Uniting History” atbalstu atjaunoja pieminekli ebreju karavīriem, kuri gāja bojā pie Liepājās Latvijas atbrīvošanās karā. Atklāšanā piedalījās pilsētas mēra vietnieks Gunārs Ansins, muzeja “Latvijas ebreji” direktors Iļja Ļenskis, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs A. Suhorenko, 10. Liepājas izcelsmes ebreju pasaules salidojuma dalībnieki no vairākām pasaules valstīm.

Jūlijs

Katru gadu 4. jūlijā Latvijas ebreju draudzes organizē piemiņas pasākumus, kas veltīti ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai. Parasti  kopā ar ebreju draudžu un kopienu locekļiem un viņu ģimenēm pasākumos piedalās valsts vadītāji, diplomātiskais korpuss un pašvaldību pārstāvji.

Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ publiski pasākumi šogad tika atcelti.

Tomēr, evērojot visus ierobežojumus, no Liepājas ebreju draudzes 5. jūlijā tika nolikti ziedi piemiņas vietās, kas saistītas ar Liepājas ebreju iznīcināšanu holokausta laikā,.

 Nacistu okupācijas laikā 1941. -1945. Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un aptuveni 20 000 ebreju tika deportēti šeit no citām Eiropas valstīm.

Liepājā 1945. gada 9. maijā izdzīvoja 25 ebreji no kādreiz gandrīz 9000 kopienas.

Jūnijs

2020. gada 3. jūnijā Šķēdē notika fonda „Liepājas ebreju mantojums” rīkotais mītiņš, kas bija veltīts Memoriāla Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem atklāšanas 15. gadadienai.

Marts

7. martā, Purim svētku priekšvakarā, Liepājas ebreju reliģiskā kopiena pulcējās viesnīcas „Līva” restorānā, jo kopienas zālē visiem, kuri vēlējās piedalīties šajos jautrajos ebreju „Purim”” svētkos, nepietika vietas.

Februāris

Jau 7. gadu pēc kārtas atklātais sabiedriskais fonds ‘’Liepājas ebreju mantojums„ rīkoja mākslinieka Eduarda Kaplāna personālizstādi Liepājas ebreju draudzes zālē Kungu ielā 21.