Plānojot savus pasākumus un projektus, pie kuriem strādāja un strādā Liepājas ebreju mantojuma fonds, neviens nevarēja iedomāties, ka globālā vīrusu infekcija ievērojami mainīs mūsu dzīvi 2020. gadā. Visi tradicionālie pasākumi un projekti tika vai nu pārcelti, vai arī atcelti, un mums bija jāpielāgojas Jaunajam Normālām dzīvesveidam. Laikā, kad cieša saskarsme, ik sevišķi gados veciem cilvēkiem ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, mūsu darbs ir mainījies arī sociālās distancēšanās dēļ.
Covid 19 pandēmija izjauca visas iedibinātās tradīcijas, kas lika mūs pārdomāt situāciju un pieņemt jaunu darbības formātu. Pandēmija ir kļuvusi par izaicinājumu ne tikai mums, bet arī visai pasaulei.
Mēs esam vienprātīgi piekrituši, ka šodien pāreja uz saziņu un darbu on-line formātā ir vienīgais pareizais risinājums. Saprotot, ka nekas nevar aizstāt dzīvu saskarsmi un ka tas ir īpaši svarīgi gados vecākiem cilvēkiem, mēs centāmies pielāgot savu kopīgo darbu jauniem apstākļiem, vadoties pēc vienkārša apsvēruma: runājot par cilvēku veselību un dzīvību, visas sabiedrības drošība ir virs tās atsevišķo biedru interesēm.
Mums bija jāsaskaras ar uzdevumu, kā jaunajos apstākļos saglabāt prioritātes, kuras esam identificējuši savā darbībā ar fondu ‘’Uniting History” un Liepājas ebreju draudzi (LED), tās ir: ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, trūcīgo atbalstīšana un jaunu formu veidošana ebreju izglītībā.
Pirmie projekti, kurus sākām realizēt on-line formātā ir : Toras sestdienas nodaļu lasījumi un svētdienas nodarbības ar bērniem.
Fondi “Liepājas ebreju mantojums” un “Uniting History” organizēja bērnu zīmējumu on-line konkursu “Hanukas festivāls”. Konkursā uzvarēja 8 gadīgā Marija Zaharina. Viņas zīmējums kļuva par pamatu mūsu apsveikuma kartītiņai, kuru saņēma visi draudzes locekļi, partneri un sponsori. Draudzes valde ir sagatavojusi savu dāvanu katram – tradicionālos Hanukas virtuļus – ‘’sufganjot’’.
Decembris Liepājas ebrejiem ir mēnesis, kas saistīts ar traģiskiem notikumiem holokausta laikā. No 1941. gada 15. līdz 17. decembrim Škedē tika iznīcināta gandrīz visa ebreju kopiena. Katru gadu šajās dienās mēs apmeklējam memoriālu, lai godinātu tūkstošiem Liepājas ebreju piemiņu, kuri tika nošauti Šķedē kāpās tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji. Šogad ikgadēji piemiņas pasākumi, veltīti šiem traģiskiem notikumiem, pandēmijas dēļ nenotika. Tomēr, 15. decembrī Liepājas ebreju draudzes valdes pārstāvji apmeklēja Memoriālu Liepājas ebrejiem-Holokausta upuriem Šķēdē un Liepājas ebreju un viņu pēcnācēju vārdā, nolika ziedus, iededza piemiņas sveces un nolasīja lūgšanu. Šajās dienās holokaustu pārdzīvojušo Liepājas ebreju grupa kopā ar bērniem un mazbērniem tikās arī Holonā, Izraēlā, pie pieminekļa bojā gājušiem Liepājas ebrejiem.
Decembrī mēs iesākām jaunu izglītības projektu on-line formātā, lai dotu iespēju mūsu vecākai paaudzei ne tikai redzēt savus draudzes draugus, bet arī noklausīties interesantas lekcijas par dažādām vēsturiskām tēmām, kas saistītas ar mazi zināmām Latvijas un it īpaši Liepājas ebreju mantojumu.
17. decembrī notika pirmā lekcija, I. Ivanovas lasījumā,veltīta notikumiem, saistītiem ari fašisma sākotnējas periodu Eiropā un Nirnbergas rasu likumiem, kā arī Otrā pasaules kara sākumam Latvijā, īpaši Liepājā.
Otrā lekcija sastāvēja no vairākiem blokiem. Pirmajā sadaļā mēs apspriedām situāciju Liepājā 1941. gada 29. jūnijā, kad pilsētu pilnībā okupēja vācieši. Šajā dienā nacistu rokās bija apmēram 5500 ebreju. Klausītājus iepazīstināja arī ar nezināmiem Liepājas aizsardzības faktiem. On-line tikšanās beidzās ar stāstu par notikumiem, kurus savā dienasgrāmatā aprakstījis viens no 11 izglābtiem Roberta un Johannas Sedolu patvērumā ebrējiem Kalmans Linkimers. Atsevišķās sadaļas iztulkoja un prezentēja R. Suhare.
Aizejošā 2020. gada pēdējā dienā, 31. decembrī, vairāki draudzes locekļi pievienojās mūsu kopējā on-line tiešraidē, lai satikt viens otru, izteiktu savus labus novēlējumus un uzklausītu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja A. Suharenko apsveikumu. Tas bija ļoti aizkustinošs un vienojošs brīdis šajā mums visiem grūtajā laikā.
2020.gada 18.novembrī
18. novembrī, pirms 102 gadiem Latvija izcīnīja savu netkarību.
Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienas svinības Covid-19 ierobežojumu dēļ notika bez tradicionālajiem piemiņas pasākumiem.
18. novembrī, lai godinātu tos, kuri cīnījās un aizstāvēja Latvijas neatkarību Brīvības cīņās, kā arī Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, Liepājas ebreju draudzes, fondu “Liepājas ebreju mantojums un ‘’Uniting History’’ vārdā tika nolasīta lūgšana un nolikti ziedi pie Līvu kapu ebreju sektorā restaurētā un 2019. gadā atklātā pieminekļa 1919. gadā kaujās par Latvijas neatkarību kritušajiem ebreju karavīriem.
No 2019. pieminekļa atklāšanas uzrunām.
I. Ļenskis,muzeja ‘’Ebreji Latvijā’’ direktors: ‘’Šodienas ceremonija nav parasts notikums, mums jāatceras, ka tas ir pirmais obelisks kritušajiem ebreju karavīriem, kas uzstādīts Latvijā. Līdzīgi pieminekļi tika plānoti arī citās pilsētās, vēlāk Rīgā parādījās divi tādi monumenti, bet Daugavpilī piemineklis tā arī netika uzstādīts. Pārsteidzoši, ka šis piemineklis pārdzīvoja visus nākamos režīmus, kas bija ne pārāk draudzīgi noskaņoti pret Latvijas neatkarību un pret tiem, kas krita par tās brīvību. Tas, ka ebreji piedalījās cīņā par neatkarību, ir pietiekami zināms un daudzkārt apstiprināts fakts. Un katru reizi, kad mēs runājam par ebreju dalību šajā karā, runa ir ne tikai par politisko vai kara vēstures aspektu. Mēs runājam arī par daudz lokālākām lietām – par to, ka cilvēki aizstāvēja to, kas viņiem bija svarīgs un dārgs – savu pilsētu, savu zemi. Katra šī cilvēka dzīvība ir pētījuma vērta, taču tas vēl līdz šim nav pabeigts. Ir brīnišķīga grāmata, kuru sarakstījis profesors Ēriks Jēkabsons – “Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”, tā ir tieši par viņiem. Un šī pieminekļa restaurācija ir labs veltījums Latvijas Republikas un Neatkarības kara simtgadei.”
“Šis ir ļoti svarīgs laiks Latvijai,” teica Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš. “Mēs atzīmējam mūsu valsts simtgadi. Un ir ļoti svarīgi tie cilvēki, kuri palīdzēja Latvijai kļūt neatkarīgai, aizstāvēja savu valsti un krita par tās brīvību. Un nav svarīgi, vai viņi bija skolotāji vai strādnieki, latvieši vai krievi, ebreji vai igauņi. Tajā baisajā laikā mēs bijām kopā….”
Kara vēsturnieks Juris Raķis: “Kad pie Liepājas pienāca ienaidnieka karaspēks, bija skaidrs, ka pilsētas aizstāvībai cēlušies visi. Ne tikai karavīri, bet arī pilsētas civiliedzīvotāji aizstāvēja dzimto Liepāju. Kaujā rāvās visi, neatkarīgi no vecuma un tautības. Latvieši, krievi, ebreji… Ebreju ģimnāzisti, 14-15 gadus veci puikas, bēga no stundām, kāds ar vecāku atļauju, cits bez. Gāja uz Aizsardzības štābu un pierakstījās savas dzimtenes aizstāvjos. Protams, šiem zēniem ieročus nedeva. Taču tajās vēsturiskajās dienās, kad notika kaujas par pilsētas aizstāvību, viņi bija sakarnieki, piegādāja karavīriem ēdienu, vārdu sakot, palīdzēja, kā spēja. Ģimnāzijas direktors atlaida zēnus no stundām, taču ar vienu noteikumu – tā teikt, no deviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā karo, bet pēc tam ātri uz skolu, rīt taču kontroldarbs.
Neatkarības karš patiešām bija tautas karš. Bermonta–Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas daļas, cietušas sakāvi, kad centās ieņemt Rīgu 11. novembrī (tagad šis datums tiek atzīmēts kā Lāčplēša diena), mēģināja ieņemt Liepāju. Kaujas par Liepāju sākās 1919. gada 14. novembrī.”
Par godu šiem notikumiem 2019. gadā fonds ”Liepājas ebreju mantojums” ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes un fonda ”Uniting History” atbalstu atjaunoja pieminekli ebreju karavīriem, kuri gāja bojā pie Liepājās Latvijas atbrīvošanās karā. Atklāšanā piedalījās pilsētas mēra vietnieks Gunārs Ansins, muzeja “Latvijas ebreji” direktors Iļja Ļenskis, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs A. Suhorenko, 10. Liepājas izcelsmes ebreju pasaules salidojuma dalībnieki no vairākām pasaules valstīm.
2020.gada 4.jūlija
Katru gadu 4. jūlijā Latvijas ebreju draudzes organizē piemiņas pasākumus, kas veltīti ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai. Parasti kopā ar ebreju draudžu un kopienu locekļiem un viņu ģimenēm pasākumos piedalās valsts vadītāji, diplomātiskais korpuss un pašvaldību pārstāvji.
Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ publiski pasākumi šogad tika atcelti.
Tomēr, evērojot visus ierobežojumus, no Liepājas ebreju draudzes 5. jūlijā tika nolikti ziedi piemiņas vietās, kas saistītas ar Liepājas ebreju iznīcināšanu holokausta laikā,.
Nacistu okupācijas laikā 1941. -1945. Latvijā tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un aptuveni 20 000 ebreju tika deportēti šeit no citām Eiropas valstīm.
Liepājā 1945. gada 9. maijā izdzīvoja 25 ebreji no kādreiz gandrīz 9000 kopienas.
2020. gada 3. jūnijā Šķēdē notika fonda „Liepājas ebreju mantojums” rīkotais mītiņš, kas bija veltīts Memoriāla Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem atklāšanas 15. gadadienai.
7. martā, Purim svētku priekšvakarā, Liepājas ebreju reliģiskā kopiena pulcējās viesnīcas „Līva” restorānā, jo kopienas zālē visiem, kuri vēlējās piedalīties šajos jautrajos ebreju „Purim” svētkos, nepietika vietas.
Jau 7. gadu pēc kārtas atklātais sabiedriskais fonds ‘’Liepājas ebreju mantojums„ rīkoja mākslinieka Eduarda Kaplāna personālizstādi Liepājas ebreju draudzes zālē Kungu ielā 21.
