2024

No 25. līdz 28. jūlijam norisinājās tradicionālais 12. Vispasaules Liepājas ebreju un viņu pēcteču Saiets, kas tika veltīts 35. gadadienai kopš ebreju dzīves atjaunošanas Liepājā un 20. gadadienai kopš atklātā sabiedriskā fonda „Liepājas ebreju mantojums” dibināšanas.

Pasākumā piedalījās Holokaustā izdzīvojušo ebreju bērni un mazbērni no 10 valstīm.

Tikšanās ietvaros norisinājās tradicionāli pasākumi, tostarp piemiņas autobusa ekskursija, kuras laikā dalībnieki novadīja piemiņas ceremonijas pie bākas, Škedē un citās masveida ebreju iznīcināšanas vietās Liepājā.

Centrālais piemiņas pasākums notika Škedē, pie atjaunotā piemiņas memoriāla Liepājas ebrejiem – Holokausta upuriem.

Pēc 19 gadiem, pateicoties Restitūcijas fonda, Uniting fonda un „Liepājas ebreju mantojuma” fonda atbalstam, memoriāls atkal tika atvērts plašai sabiedrībai pēc vērenīgas restaurācijas.

Piemiņas ekskursijas laikā dalībnieku priekšā uzstājās profesors Filips Rīders, viens no Amerikas speciālistu grupas vadītājiem, kuri šovasar, izmantojot neinvazīvas pētīšanas metodes, turpināja identificēt masveida ebreju nogalināšanas vietas. Viņš dalījās ar grupas atklājumiem, kas izraisīja lielu interesi starp Saieta dalībniekiem.

Tikšanās laikā tika organizēta konference, kas ir tradīcija šāda līmeņa pasākumos. Katrai konferencei ir savi uzdevumi, kas apvienojas galvenajā fonda mērķī – pētīt, saglabāt un popularizēt pirmskara ebreju mantojumu Liepājā, ņemot vērā pilsētas vēsturi.

Šogad konferencē tika prezentētas vairākas pētnieciskās tēmas par Liepājas pirmskara ebreju vēsturi, kas 2025. gadā tiks prezentētas sabiedrībai elektroniskā formātā. Grāmatas nosaukums: ”Pirmskara ebreju mantojums Liepājā pilsētas vēstures kontekstā”. Tā iekļauj: ebreju izglītību, sportu, veselības aprūpi, muzikālo dzīvi, un uzņemējdarbību.

Konferencē uzņēmuma „Cemety” pārstāvis prezentēja vēsturisko ebreju apbedījumu (1843–1941) digitālizācijas rezultātus Liepājas Līvas kapsētas ebreju daļā.

Konferences kurators bija – Iļja Lenskis, muzeja „Ebreji Latvijā” direktors.

No š.g. 27. augusta līdz 30. septembrim aicinām izmantot unikālu iespēju apmeklēt Liepājas 400. gadadienai veltītu mākslas izstādi Liepājā, Kungu ielā 21! Šī izstāde ir mūsu dziļas cieņas un mīlestības veltījums Liepājai, pilsētai pašā Baltijas jūras krastā, kuras pārsteidzošais un neatkārtojamais skaistums ir atspoguļots divu mākslinieku –Eduarda Kaplana un Olgas Šmeļovas – darbos.
Izstāde aicina doties “pastaigā’’ pa 40 skaistām pilsētas ainavām ar mākslinieku acīm, bet atklājot sev kaut ko jaunu, nepazīstamu un iepriekš nezināmu.
Pirmie izstādes apmeklētāji bija bijušo liepājnieku un viņu pēcteču 12. Saieta dalībnieki no 10 valstīm. Par redzēto viens no viņiem izteicās tā: “Liepāja, Libau – tā mana mamma mēdz nosaukt savu dzimto pilsētu Liepāju – ir brīnišķīga pilsēta, kurā elegance un reprezentabilitāte apvienojas ar dumpīgu vēju spītības garu, un, kā es saprotu, tie šeit pūš visu laiku. Gaiss šeit ir tik dzidrs un tīrs, ka to pat varētu dzert. Es iemīlējos savu senču pilsētā un noteikti drīz atgriezīšos kopā ar saviem bērniem un mazbērniem.”
Izstāde būs apskatāma no 27. augusta līdz 30. septembrim katru dienu no plkst. 10.00-14.00, izņemot svētdienas un pirmdienas.

Ieeja bez maksas.

Izstādes organizators: atklātais sabiedriskais fonds ‘’Liepājas ebreju mantojums’’. Informācijai: tālr. 29 232949

Pirmais piemiņas pasākums notika pie Memoriālās sienas Līvas kapsētas ebreju daļā. Anna Petrova, Ebreju draudzes valdes priekšsēdētāja, stāstīja par Holokausta traģēdiju Liepājā un to atmiņu, kuru ir ļoti svarīgi pētīt, saglabāt un nodot no paaudzes paaudzē. Pēc tam tika nolasītas lūgšanas, aizdegtas piemiņas sveces un nolikti ziedi. Līdzīgi piemiņas pasākumi notika pie bākas, Škēdē pie memoriāla Liepājas ebrejiem-Holokausta upuriem, kā arī pie piemiņas akmens bijušajā geto teritorijā.
Piemiņas pasākumi, kas veltīti Holokaustam spēlē galveno lomu traģēdijas atmiņas saglabāšanā, aizmirstības novēršanā un cieņas pret Holokausta upuriem veidošanā. Tie kalpo ne tikai kā piemiņas izpausmes bojā gājušime, bet arī kā vietējie izglītības centri, kur nākamās paaudzes var apzināties noziegumu šausmas un cīņas pret naidu, vardarbību un neiecietību nozīmi.

Galvenais no projektiem ir Memoriāla “Liepājas ebrejiem – Holokausta upuriem. 1941-1945″ (turpmāk Menora) konstrukcijas remonts, restaurācija, saglabāšana, labiekārtošana, uzturēšana, t.sk. Allejas taisnīgiem starp tautām.

Memoriāls atklāts 2005.gadā. 19 gadu pastāvēšanas laikā apkārtēja degradējuša vide ir negatīvi ietekmējusi Menoras mūra fizisko stāvokli, t.sk. jūras sāļo vēju, smilšu un attīrīšanas iekārtu gāzu izdalījumi, kā arī ne visai noturīgu saistvielu pielietošana būvniecības procesā,Lai nepielāutu Memoriāla sabrukumu un atjaunotu bojātās vietas akmeņu mūrī un nodrošinātu mūra noturību turpmāk, kā arī aizsargātu memoriāla teritoriju no dabas erozijas, un smilšu sanesumiem, tika pienēmts lēmums nekavējoties veikt tehnisko ekspertīzi un uz tā pamata iesākt Memoriāla Liepājas ebrejiem-Holokausta upuriem.1941-1945 remonta un restaurācijas darbus.

Remonta darbi iesākās š.g. 7. maijā un 26. jūlijā Memoriāls Liepājas ebrejiem- Holokausta upuriem Šķēdē sagaidīja pirmos apmeklētājus savā sākotnējā izskatā.
Projekta līdzfinasējumam piedalījas arī mūsu ilggadējais partners Uniting Foundation.

Starptautiskā Holokausta upuru pieminās dienas priekšvakarā, š.g. 25.janvārī atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums”, sadarbībā ar Izraēlas vēstniecību Latvijā, muzeju “Ebreji Latvijā” un Žaņa Lipkes memoriālu organizēja Professora Džordža Deivida Švāba, Liepājā dzimušā, Amerikas Ārpolitikas nacionālās komitejas prezidenta emeritus, atmiņu grāmatas “Izdzīvojušā bērna Odiseja. No Latvijas caur nometnēm uz ASV” latviešu valodā atvēršanu. Klātesošos uzrunāja Džordžs Švābs (ierakstā), Šerona Rapaport Palgi, Izraēlas vēstniece Latvijā, Andrejs, Pildegovičs-speciālo uzdevumu vēstnieks – Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs un Ilana Ivanova- ”Liepājas ebreju mantojuma” fonda direktore. Fragmentus no Džordža Švāba memuāriem lasīja pazīstamais aktieris Gundars Āboliņš.

Raimonda Gabaliņa piemiņai 2024. gada 2. maijā nomira Raimonds Gabaliņš – 2005. gada 3. jūnijā Šķēdes kāpās uzstādīta memoriāla Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem autors.

Nodibinājuma “Liepājas ebreju mantojums” rīkotajā holokausta laikā bojāgājušo Liepājas ebreju pieminekļa metu konkursā par uzvarētāju kļuva Raimonds Gabaliņš. Viņa ideja no laukakmeņiem izveidot  piemiņas vietu Menoras formā tika realizēta pēc īpašas filozofiskas koncepcijas, ko autors attīstīja, pētot holokausta vēsturi, tradīcijas un Liepājas ebreju mantojumu.

Nodibinājuma “Liepājas ebreju mantojums” rīkotajā holokausta laikā bojāgājušo Liepājas ebreju pieminekļa metu konkursā par uzvarētāju kļuva Raimonds Gabaliņš. Viņa ideja no laukakmeņiem izveidot  piemiņas vietu Menoras formā tika realizēta pēc īpašas filozofiskas koncepcijas, ko autors attīstīja, pētot holokausta vēsturi, tradīcijas un Liepājas ebreju mantojumu.

Pēc Raimonda teiktā, Menora kā memoriāla centrālais elements ir ebreju tautas simbols un demonstrē viņu mūžīgo saikni ar savu vēsturi. Liepājas ebreju – holokausta upuru piemiņas memoriāls 19 gadu pastāvēšanas laikā pilnībā attaisnojis autora prezentēto šī pieminekļa vīziju un mērķi.

Šodien droši varam teikt, ka Memoriāls Šķēdes kāpās kļūs par sava veida pieminekli tā autoram – brīnišķīgam un uzticamam draugam – tēlniekam, filozofam, māksliniekam Raimondam Gabaliņam. 2014. gadā Raimonds Gabalins kļuva par cita nozīmīga nodibinājuma “Liepājas ebreju mantojums” projekta autoru.

2014. gada 9.jūlijā Liepājas ebreju Saieta laikā notika, tur pat Škedē, izveidotās Taisnīgo starp tautām alejas atklāšana. Šī projekta centrā Raimonds Gabaliņš ielicis savu izpratni par vēsturi un tās saistību ar mūsdienu pasauli. Viņa apziņa par trauslo robežu starp dzīvību un nāvi, kas šķīra izglābtos ebrejus un viņu glābējus, kļuva par iemeslu alejas atrašanās vietas filozofiskajam pamatojumam. Taisnīgo starp tautām aleja kas ved uz holokausta upuru Memoriālu, ir cerības simbols un veltījums tiem varonīgajiem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz milzīgo risku, 2. pasaules kara laikā sniedza pajumti un glābiņu Liepājas ebrejiem.

Saieta laikā notika vēl viens nozīmīgs notikums. Tā bija Raimonda ideja uzstādīt piemiņas zīmi nopostītās Liepājas Horālās sinagogas vietā Kuršu ielā. Neliela stēla ar autentisku pirmskara Horālās sinagogas maketu neatstāj nevienu vienaldzīgu. Turklāt tajā pievienotais QR kods ļauj iepazīties ar viena no skaistākiem nopostītiem kara laikā dievnamu vēsturi.

2022. gadā 11.jūlijā Liepājas ebreju Saietā pēc nodibinājuma “Liepājas ebreju mantojums” lūguma Raimons Gabaliņš prezentēja savu jauno projektu, kas veltīts pirmajiem masveida nogalinātiem Liepājas ebrejiem pie bākas, pārsvarā vīrieši vecumā no 16-60 gadiem. Kā sacīja Raimonds, holokausta upuru masu kapu pētījumu rezultāti zivju konservu rūpnīcas un bākas teritorijā, ko veica ģeofiziķu un arheologu komanda no ASV, viņu ļoti iespaidoja, un viņam nebija šaubu par to, kā šim memoriālam vajadzēja izskatīties un kāda būtu tā nozīme.

Ebreju tēmatika, vēsture, kultūra, tradīcijas vienmēr ir bijuši Raimonda redzeslokā jau kopš pirmajiem Latvijas brīvvalsts gadiem, kad Liepājā ieradās izglābtie ebreji un viņu pēcnācēji meklejot  radinieku pirmskara apbedījumus. Daudzus pieminekļus un uzrakstus, pat ivritā atjaunoja Gabaliņš.

Viņš nekad nav uzņēmies nevienu projektu, rūpīgi neizpētot tā priekšvēsturi un visu, kas saistīts ar tradīcijām un filozofisku pieeju konkrēta uzdevuma īstenošanai. Uzsākot un realizējot jebkurus ar Liepājas ebreju mantojumu saistītus projektus, vienmēr jutāmies droši un pārliecināti, jo mums blakus bija tik uzticams cilvēks un draugs kā Raimonds Gabaliņš. Raimonds aiz sevis atstāja pašu svarīgāko – gaišu piemiņu un savu talantu izcilos darbos, daļa no kurām veltīti Liepājas ebreju mantojuma piemiņas saglabāšanai.

Raimonda Gabaliņa nāve  ir milzīgs zaudējums mums visiem. Izsakām visdziļāko līdzjūtību visai viņa ģimenei.