1. Vairāki vēsturiskie avoti uzrāda, ka pirmā liecība par ebreju atrašanos Baltijā pieder Prāgas bīskapam Adalbertam. Mūsu ēras 997.gadā viņš tika nosūtīts izplatīt kristietību lietuviešu vidū, un savos pierakstos viņš paziņo par ebreju esamību Lietuvā
2. Viedokļi par Baltijas ebreju izcelsmi atšķiras, bet, balstoties uz daudzu rabīnu un citu Lietuvas ievērojamu personību biogrāfijām, kurās ir norādīts, ka viņi ir dzimuši Prūsijā un Ziemeļvācijā, var droši apgalvot, ka viņi ieradās Kurzemē galvenokārt pa jūras ceļu
3. Turklāt tieši B. D. Bruckus norāda Lietuvu un Poliju kā galveno imigrācijas avotu. Ebreji sāka apmesties Kurzemē jau Livonijas kara laikā
4. Viņiem nelika īpašus šķēršļus, bet sākumā varas orgāni regulēja gan ebreju skaitu, gan uzturēšanās ilgumu, gan ekonomisko aktivitāti. Ebreji, apveltīti ar īpašām tiesībām, atbrauca uz Kurzemi kā vācu, poļu un lietuviešu tirgotāju starpnieki
5. Tiek uzskatīts, ka Piltenē jau ap 1570 gadu tika izveidota pirmā ebreju draudze Kūrlandē. Šeit viņi varēja celt mājas un sinagogas, savā īpašumā iegādāties zemi. Ar Stefana Batorija labvēlību pret Piltenes ebrejiem tika radīta pirmā ebreju kopiena. Tas izraisīja pakāpenisku ebreju pieplūdumu no Vācijas
6. Piltenes, Tukuma, Kandavas, Talsu un Ventspils ebreju kustība sākās jau 16. gadsimta sākumā. Vairākas ebreju ģimenes sāka pārcelties uz ostas pilsētu Liepāju, bet, izmantojot īpašu privilēģiju, Liepājas (Libavas) pilsētas sabiedrība nelaida ebrejus sev klāt līdz pat 1799. g.
7. Liepāja vēsturiskajos dokumentos ir pieminēta jau kopš 1253. gada. No 1609. gada Liepāja ir Kurzemes hercogistes sastāvā. 1625. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1795. gadā Liepāja kļuva par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu
8. 1799. gadā, pateicoties Krievijas imperatora Pāvila Pirmā Ukazam (dekrētam) Kurzemes ebreji ieguva pilsoņu tiesības. Viņi ieguva tiesības dzīvot pilsētās, turēt savā īpašumā zemi, celt sinagogas un lūgšanas namus, izveidot kapsētas. Tad arī bija uzcelta pirmā sinagoga Joahima ielā 5 (mūsdienu Pīlādžu iela)
9. Horālā sinagoga pirmo reizi pieminēta 1802. gadā. 1868. gadā tā tika pārbūvēta, tai uzcēla trīs kupolus. Ēkas garums bija 30 m, platums – 20 m, augstums – 10 m. Tajā bija vietas 300 vīriešiem un galerijā 142 vietas sievietēm . 1940. gadā Horālās sinagogas valdē bija Skolotājs Š. Izrailīts, pirmais Gabajs – A.Liperts, otrais Gabajs – N. Klačko. Sinagoga tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā
10. No 1803.gada Liepājā darbojas ebreju kapsēta. Kopš 1814.gada Liepājā atvēra vēl dažas sinagogas un lūgšanas namus
11. Kopš 1835. gada Liepājā darbojās ebreju patversme „Mašav Skeinim” A. Hiršfelda , N.Klačko vadībā. Valdes locekļi bija A. Šains , R. Epšteins , bet valdes locekļu kandidāti – J. Lurjē , J. Mendelštams . Aktīvi darbojās sieviešu komiteja šādā sastāvā – Mendelštama , Vikere , Plotkina , Levinoviča , Baskina , Zaav un Kace . 1839.gadā Avrom Dancigers atvēra labdarības kasi
12. 1830. gada sākuma sāka darboties organizācija „Talmud-Tora”. Tajā pašā gadā atvēra slimnīcu „Bikur Hoilim”
13. Ebreju skaits Liepājā:
1795.gadā Liepājā dzīvoja ap 20 ebreju – tie ir 0,4% no visiem pilsētas iedzīvotājiem
1850.gadā – 1 218 ebreju
1863.gadā – 1 700 ebreju, t.i. (17%)no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita
1897.gadā – 9 454 ebreji, t.i. (14,6%)
1911.gadā – 10 308 ebreji (12%)
1915.gadā – 7 163 ebreji (16,4%)
1920.gadā – 9 758 ebreji (19%)
1925.gadā – 9 851 ebrejs (16,2%)
1930.gadā – 7 908 ebreji (13,8%)
1935.gadā – 7 379 ebreji (12,9%)