Liepājas geto sāka veidot 1942. gada maijā, pēc Liepājas SD šefa Volfganga Krīgera pavēles, astoņus mēnešus vēlāk nekā Rīgā un Daugavpilī. Kavēšanās bija saistīta ar to, ka Liepājā nebija kāda konkrēta ebreju apdzīvota rajona, kas varētu kļūt par geto izveidošanas pamatu.
Lai ebrejus varētu koncentrēt vienā vietā, vācu vadība pieņēma lēmumu aptuveni 800 izdzīvojušo Liepājas ebreju izvietošanai atbrīvot kvartālu, kurā atradās 13 dzīvojamās un saimniecības ēkas. Geto norobežojošās ielas bija Dārza, Apšu, Kungu un Bāriņu. Saglabājies izdzīvojušā Liepājas geto un koncentrācijas nometnes gūstekņa Solomona Feigersona geto plāna uzmetums. Plānā sīki norādītas telpas dzīvošanai un citiem mērķiem.
Geto veidošanas procesā radās grūtības, jo kara apstākļos trūka dzīvojamās platības, uz kurieni pārcelt kvartāla iedzīvotājus. Liepājas geto likvidēja 1943.gada 8. oktobrī un izdzīvojušos gūstekņus pārvietoja uz Kaizervaldes koncentrācijas nometni Rīgā.

Liepāja (old Libau) Ghetto drawing made by the Survivor Solomon Feigerson