Liepājas Lielā Horālā sinagoga tika nopostīta vācu okupācijas laikā 1941. gada jūlijā. Pēc vācu nacistu nodoma, pilsētā nekas nedrīkstēja atgādināt par ebrejiem, it īpaši tāda brīnišķīga celtne kā Lielā sinagoga. Tomēr pilsētas centrā uzspridzināt ēku bija bīstami, jo varēja ciest apkārt esošās koka būves. Tāpēc sinagogu nojauca ar rokām, un to piespieda darīt ebrejiem, kurus veda uz turieni piespiedu darbos. Sinanogu izlaupīja, Toras ruļļus – svētās ebreju grāmatas – atritināja ugunsdzēsēju laukumā un vēlāk iznīcināja.
Avoti
– “Reform or Consensus? Choral Synagogues in the Russian Empire”, by the Center for Jewish Art, the Hebrew University of Jerusalem, Jerusalem. Vladimir Levin.
– https://wikipedia.org Leibs Ovčinskis. Ebreju vēsture Kurzemē un Zemgalē, Rīga, 1928
1- Horālā sinagoga (Horšul – idišā) – sinagogas veids Austrumeiropā. Horālās sinagogas iemiesoja ebreju apgaismības idejas (haskala) un daļēji reformēja tradicionālās ebreju paražas (minhag). XIX gadsimta beigās sinagogās nāca modē kantoru dziedāšana. Lai palielinātu kantora dziedāšanas efektu, viņu pavadīja neliels, parasti četri līdz astoņi dziedātāji, vīriešu koris. Tāpēc šādas sinagogas sāka dēvēt pa horālām. Atšķirībai starp horālo un tradicionālo sinagogu visdrīzāk bija estētisks raksturs.
2 – Minjans – desmit vīriešu, kvorums, kas nepieciešams, lai sinagogā varētu notikt lūgšanas, kā arī veikti citi jūdaisma reliģiskie rituāli.
3 – Kantors – cilvēks, kurš vada lūgšanas, un kuram, pirmām kārtām, jābūt patiesam, garīgi augsti stāvošam cilvēkam. Vēlams, lai viņa balss būtu patīkama. Liepājas kantoriem vienmēr bija labas balsis un viņi bija izcili mūziķi.
4- Sinagoga Oranienburger Strasse (tag. Jaunā sinagoga-Neue) Berlīnē tika uzcelta laikā no 1859. līdz 1866. gadam. Pirms Otrā pasaules kara tas bija lielākais un lieliskākais ebreju lūgšanas nams Vācijā – sava veida arhitektūras brīnums. Ēku vainagoja apzeltīts kupols, kas bija redzams jūdzēm apkārt. Ieejas fasādi ierāmē divi torņi, kuru augšpusē ir arī apzeltīti kupoli. Sinagoga tika restaurēta un tajā var apmesties aptuveni 3000 draudzes locekļu.
5 – Allans Mihelsons ( 1919. g. 17. XII – 1991. g. 29. IX)
Alana ( bij. Abrama)Mihelsona tēvs bija ievērojams Liepājas kantors, kurš mācīja liturģisko mūziku. Savās mājās viņš organizēja hederu, kur mācīja bērniem Toru un Tegilimu. Tieši pateicoties savam tēvam, mazais Ābrams agri sāka dziedāt Liepājas Horālās sinagogas zēnu korī. Pasaulslavenais Miša Aleksandrovičs pirmo reizi Rīgas publikas priekšā uzstājās piecu gadu vecumā, bet Ābrams jau trīs gadu vecumā sinagogas korī dziedāja solo. Viesturnejas laikā viņa uzstāšanos noklausījās Moše Kusevickis un mazajam Ābramam paredzēja izcilu nākotni. Un tas arī notika. Ābrams devās koncertturnejās pa Latviju, Vāciju, Poliju un Zviedriju. Viņu, tāpat kā Mišu Aleksandroviču, sauca par mazo wunderkind (brīnumbērnu). Ābrama Mihelsona ģimene gāja bojā holokaustā. Bet viņam kara sākumā 18 gadu vecumā izdevās emigrēt uz ASV. Otrā pasaules kara laikā Alans Mihelsons dienēja ASV karaflotē Klusajā okeānā. Pēc demobilizācijas viņš mācījās vokālu Metropolitēna mūzikas skolā Čikāgā un Artūra Džordana konservatorijā Indianapolē, stažējies pie izcilā kantora Maksa Volberga Filadelfijā. No 1952. gada Alans Mihelsons bija kantors „Adat Ari El” sinagogā Holivudas ziemeļdaļā. No 1960. gadu vidus līdz aiziešanai pensijā 1984. gadā Alans bija Vudlendhilsas (Woodland Hills) „Ebreju sabiedriskā centra” sinagogas kantors un kormeistars. Pateicoties savai unikālajai balsij un meistarībai, A. Mihelsons ir piedalījies vairāku Holivudas filmu apskaņošanā, tostarp Stenlija Kramera „Nirnbergas process” (1961).
Liepājas Lielās Horālas sinagogas zemes plāns (1930.g.)