Vairākos gadījumos par Latvijas rabīniem ir zināms maz, jo divos pasaules karos tika iznīcināti daudzi dokumenti. Ebreju historiogrāfija tiek uzsvērts sociāli kulturālais aspekts (cionisms, Bunds, kari starp hebraistiem un jidišistiem, nevis reliģiskā sfēra).
‘’Rabīns – skolotājs ir gans, sludinātājs, administrators, vadītājs. Bet galvenais – viņš ir Tradīciju skolotājs. Jūdaisms saviem garīdzniekiem neparedz īpašas garīgas autoritātes. Viņš piedalās lūgšanā kopā ar parastajiem draudzes locekļiem. Viņa galvenais pienākums ir Toras zinātnieks. Rabīnu galvenās funkcijas ir pilnveidot tiesneša pienākumus konfliktu situācijās starp ebrejiem, risināt pretrunīgi vērtētos rituāla, likuma un ticības jautājumus saskaņā ar Tradīciju. Rabīnam vajadzētu būt neatkarīgai personai, kurai ir jāpakļaujās tikai Tradīcijai un viņa sirdsapziņai. Viņa morālajām īpašībām jāatbilst viņa aicinājumam. ” **
Latvijā rabīniem tika dotas ievērojamas tiesības. Rabīns bija attiecīgās sinagogas valdes loceklis. Viņam tika piešķirta goda vieta pie austrumu sienas. Rabīna balss bija noteicoša reliģijas, pielūgsmes, rituāla, košera pārtikas, produktu un citos jautājumos. Lielo draudžu rabīni tika atbrīvoti no militārā dienesta. Bez rabīna atļaujas nebija iespējams veikt vairākus rituālus (apgraizīšana, vārda došana, apbedīšana utt.). Vairāki Latvijas rabīni izmantoja bezmaksas pastu.
Draudzes rakstija savas hronikas, kurus sauca par Pinkasiem. Piemēram, Hevra-Kadisha biedrība, kas tika izveidota 1803. gadā Libavā( tag. Liepāja), darbojās saskaņā ar noteikumiem, kas ierakstīti vecajā Pinkasā. Pinkas glabājās pie draudzes vecākā. No visiem Latvijas Pinkasiem līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai divi – Rīgas, kas atrodas Valsts arhīvā, un Jelgavas (Mitava), kas glabājas Ukrainas Zinātņu akadēmijā.
Liepājas (Libau, Libava) rabīni:
- Liepājas rabīns 19. gadsimta sākumā bija Avroms Bojars ( Viņa uzvārds iegūts no savas muižas pie Gazenpotes (Aizpute). Viņš bija gaona R. Elijahu Klikolera dēls.
- no 1833. līdz 1840. gadam – Moše-Ichoks Levi
- no 1840. līdz 1844. gadam – Zvi-Hiršs Burenšteins, pēc tam – Mendels Izraelsons
- no 1856. līdz 1882. gadam – Džozefs Herzenbergs. Dzimis Piltenē, bija rabīns Piltenē no 1849. līdz 1856.gadam, pēc tam mainījās vietām ar Mendeli Izraelsonu. R. Mendels ieradās Piltenē, bet Herzenbergs -uz Liepāju, kur 25 gadus pavadīja kā rabīns. Miris ap 1882. gadu.
- kopš 1857. gada – Mordehais ben Zvi Halevi-Levinstein bija Liepājas rabīns.
- 1881. un 1890. gadā Vācijā dzimušais Dr. Gilels Kleins bija Liepājas rabīns. Tajā pašā laikā par Liepājas rabīnu darbojās Ābrahams Gellers, gaona R. Jehiela Gellera dēls.
- Kopš 1887. gada Jēkabs Deniss – dzimis 1840. gadā, pasaulslavenā rabīna Jozefa ben Bera Soloveičika students. 1896. gadā viņš izdeva savu grāmatu “Sheerit Yaakov” (Jēkaba pēcnācēji). Viņš nomira vecumdienās 1920. Gadā; atstāja daudzus Toras manuskriptu responsus.
- no 1887. līdz 1905. gadam par Liepājas rabīnu bija Meirs Atlas. Viņš dienēja Liepāja, pēc tam Salantā un Kobrinā; nomira 1926. gadā. Viens no viņa znotiem bija gaons Elhanāns ben Beinešs Vassermans no Bauskas.
- kopš 1888. gada – Toder Leibs bija lopu kāvējs Liepājas rabbinātā. Nomira 1940. gada 28. janvārī Liepājā.
- L.O. Kantors bija galvenais rabīns Liepājā laikā no 1890. līdz 1904. gadam un Rīgā no 1909. – 1915.g. Starp krievijas ebrejiem viņš bija pazīstams kā rakstnieks un žurnālists. O. Kantors kā Rīgas ebreju pārstāvis tika ievēlēts Kauņas conferences prezīdijā. Pēc viņa iniciatīvas Rīgā 1910. gadā dibināja laikrakstu “Di Idiše Štim”.
- Arons Bērs Nuroks (dzimis 1875. gada 4. novembrī, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas ebreju izcelsmes rabīns un politiķis. Bijis Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, Mordehaja Nuroka brālis. Aktīvi darbojās no 1907. – 1937.gadam.
- kopš 1890. gada –Ilions Markuss bija Liepājas rabbināta lopu kāvējs. Viņš studēja doktora F. Kleina ješīvā Liepājā. Miris Liepājā 1941. gada jūlijā.
- Abramovičs Mozuss kopš 1900. gada bija lopu kāvējs Liepājas rabbinātā. Gāja bojā Holokaust laikā 1942. gadā Liepājā.
- no 1913. gada – Hazdans Šmuils, Liepājas rabbināta lopu kāvējs
- 1921. gadā – rabīns Haims Fišels ben Dāvids Šloime Epšteins
- 1924. gadā – rabīns Ijegošua Mordehais Kļačkins
- no 1929. – 1935. gadam darbojās Cipuks Leiba. Viņš bija Liepājas rabbināta lopu kāvējs un Latvijas sinagogu oberkantors. Kopš 1922. gada – Rīgā sinagogā Zeilen-šūl, no 1923. līdz 1929. gadam – Daugavpilī. No 1929. līdz 1935. gadam viņš bija kantors Liepājas Lielā Horālā sinagogā.
- kopš 1933. gada – Elperns Čims. Kantors Liepājā
- kopš 1935. gada darbojās rabīns Drujan Jossels Zalka. Viņš bija Liepājas rabbināta lopu kāvējs un viens nokantories Liepājā. Gāja bojā Holokausta laikā Liepājā 1941. gada jūlijā.
- kopš 1935. gada Eidlins Mihaels ir rabīns Liepājā. Miris Liepājā 1941. gada jūlijā.
- kopš 1936. gada – Hozias Īssaks. Dzimis 1913. gadā Liepājā. Liepājas rabbināta lopu kāvējs. Miris Liepājā 1941. gada jūlijā.
- No 1937. – 1941. gads Isers Polonskis bija Liepājas rabīns.
______________________________________________________________________________
* 1936.gadā Liepājā darbojās 12 sinagogas un lūgšanas nami