Ir zinams, ka pirmā ebreju kapsēta Liepājā izveidota 1803.g. ostas teritorijā Kalpaka ielā 5/7/9. Mūsdienu ebreju kapsētu Cenkones ielā 20 valdība reģistrēja tikai 1867.gadā, lai gan ir zināms, ka apbedījumi šeit notika daudz agrāk. Šī pilsētas daļa aizņēma 11 hektārus zemes un jau 1411.gadā tika pieminēta kā Bārenbuša, Laurenciusa Grota dēlu mantojums. 1741.gadā šī kapsētas daļa tiek minēta Svētās Annas baznīcas hronikās kā privāta kapsēta, kura 18.gadsimta sākumā tika piedāvāta ebreju apbedījumiem. Mūsdienās Livas kapsēta, ieskaitot ebreju daļu, aizņem 5,5 hektārus lielu platību. Kapsēta savu mūsdienu nosaukumu saņēma 1940.gadā. Ir saglabājušās kapsētu grāmatas, kurās ir apbedījumu reģistrācija kopš 1889. gada 22.septembra.
Ievērojamai daļai ebreju, kuri tika apglabāti Līvas kapsētas ebreju daļā nav pēcnācēju, jo gandrīz visi viņi gāja bojā Holokausta laikā.
PIEMIŅAAS VIETAS EBREJU KAPOS
- Memoriālā siena Holokausta upuriem. Atklāta 2004. gada 9. jūnijā.
- Piemiņas akmens II. Pasaules karā bojā gājušajiem ebrejiem. Atklāts 1993. gadā.
- II. Pasaules karā ebreju karavīru Brāļu kapi.( divās vietās)
- Piemineklis ebreju karavīriem- cīnītājiem par Latvijas neatkarību 1918.-1919. g.g.