Pateicoties atklātā sabiedriskā fonda „Liepājas ebreju mantojums” iniciatīvai un atbalstam, kā arī Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes, labdarības fonda „Heartbeat’’, Deiftu, Ratgauzu un Novaku ģimeņu ziedojumiem, tika restaurēts Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās pie Liepājas kritušajiem ebreju karavīriem 2019. gada 27.ūlijā Liepājas ebreju kapos notika atjaunotā pieminekļa svinīga atklāšana. Notikumam ir liela nozīme kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšanā un saglabāšanā.
Piemineklis Liepājas aizstāvēšanā kritušajiem ebreju karavīriem ir mūsdienu sabiedrības dziļas cieņas un mūžīgas piemiņas apliecinājums.
Pirms restaurācijas
Pēc restaurācijas
No vēstures
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās pie Liepājas kritušajiem ebreju karavīriem
1934. gada 13.oktobrī Liepājā atklāja Pieminekli Liepājas aizstāvēšanā kritušajiem ebreju tautības karavīriem. Uz atklāšanas svinībām ieradās Ebreju tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības delegācija 40 dalībnieku sastāvā, kā arī biedrības centrālā valde. No Klaipēdas ieradās Lietuvas ebreju atbrīvotāju biedrības Klaipēdas nodaļas pārstāvji.
Pieminekļa atklāšana izvērtās par Liepājas ebreju sabiedrības patriotisma demonstrāciju, kļūstot par svarīgu soli ebreju un latviešu kultūru tuvināšanā.
Atklāšanas ceremonijā piedalījās Ministru prezidenta un kara ministra pārstāvis ģenerālis F. Virsaitis, Liepājas garnizona priekšnieks pulkvedis J.Ezeriņš, Kurzemes divīzijas štāba priekšnieks pulkvedis A.Krīpens, Liepājas apriņķa priekšnieks un 15. aizsargu pulka komandieris K.Tikmanis, Liepājas prefekts F.Šāberts, pilsētas galva E.Rimbenieks u. c. leradās arī Liepājas rabīni dr. A.Nuroks un I.Polonskis, kā arī ebreju sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Ebreju tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības priekšsēdētājs M.Eļjašovs savā uzrunā uzsvēra, ka atbrīvošanās cīņās līdzās latviešu tautas varoņiem piedalījās arī citu tautību pārstāvji, tajā skaitā ebreji, par ko liecina daudzi kritušo ebreju tautības atbrīvotāju kapi visos Latvijas novados. Viņi ziedoja savas dzīvības dzimtenes atbrīvošanai un visu Latvijā dzīvojošo tautu labklājībai.
Atklājot pieminekli, ģenerālis F.Virsaitis izteicis atzinību un pateicību Ebreju tautības Latvijas atbrīvotāju biedrībai par rūpēm, ko tā uzņēmās, ceļot pieminekli.
Rabīni Dr. A. Nuroks un I.Polonskis uzsvēra pieminekļa svarīgo vēsturisko nozīmi un kritušo ebreju karavīru nopelnus Latvijas un ebreju tautas labā. Runātāji uzaicināja jaunatni turēt svētu kritušo varoņu piemiņu un sekot viņu paraugam, ja tēvzeme to prasītu.
Liepājas lielās sinagogas koris un pasākuma dalībnieki nodziedāja Valsts himnu. Virskantors L.Cipuks ar kori noturēja aizlūgumu par kritušajiem Latvijas atbrīvotājiem.**Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības Jubilejas almanahs, 1928.–1938.
Latvijas Neatkarības kara ebreju veterānu biedrība
1928. gada novembrī Rīgā tika izveidota Latvijas Neatkarības kara ebreju veterānu biedrība. Biedrības izveidošanas iniciatori bija I.Vaispaps, J.Fains un Z.Levinsons. Tā atradās Rīgā, Ģertrūdes ielā 45. Pirmā valdes sēde sanāca 1929. gada 17. janvārī. Biedrībā apvienojās 548 biedri (Rīgā – 316, Liepājā – 171, Daugavpilī – 23), bet līdz 1938. gadam biedru skaits pieauga līdz 733.
Biedrība izdeva almanahu „Atbrīvotājs”
Latvijas Neatkarības kara ebreju veterānu biedrības valde un revīzijas komisija
Latvijas Neatkarības kara veterānu ebreju biedrības Liepājas nodaļas karoga iesvētīšana. 1930. gada 16. novembrī. Kurzemes divīzijas komandiera ģenerāļa Andreja Krustiņa uzruna
Latvijas neatkarības kara ebreju veterānu parāde Liepājā 1930. gada 16. novembrī
Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās pie Liepājas kritušajiem ebreju karavīriem
Neatkarības karāpiedalījās aptuveni 214 5ebreju karavīri un 40 virsnieki, tajā skaitā virsleitnanti K.Arenštams, M.Kramers, leitnanti E.Freidbergs, R.Laters u.c. Daži noviņiem turpināja dienestu armijā arī mieralaikā.
Pēc arhīva ziņām, vismaz četri Latvijas armijas ebreju karavīri — ierindnieks Roberts Maleckis, seržants Makss Grīnguss, kā arī dižkareivis Josifs Hopps un viņa brālis seržants Zamuels Hopps tika apbalvoti ar Latvijas augstāko militāro apbalvojumu — Lāčplēša Kara ordeni. Trīs ebreju karavīri par pašaizliedzīgu piedalīšanos brīvības cīņās tika apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni. Latvijas armijā dienēja ne tikai mobilizētie ebreji, bet arī 380 brīvprātīgie. Vecākajam ebreju karavīram Haimam Šteinam 1919. gadā bija 59 gadi, bet pašam jaunākajam – Kopelam Gorelikam (19.11. 1908.–27.06.1935.) – 11. 1919. gada 28. jūnijā viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Lielākajai daļai ebreju karavīru nebija militāras pieredzes. Tas ir pierādījums, ka daudzi ebreji izjuta nešķiramu saikni ar zemi, kurā viņi piedzima un dzīvoja, un bija gatavi cīnīties un mirt par nākamo neatkarīgo Latviju.