No vēstures
Saskaņā ar 1935. gada tautas skaitīšanas datiem Liepājā dzīvoja 7 379 ebreju. Tas ir 12,9% no visiem pilsētas iedzīvotājiem.
Otrā Pasaules kara laikā gandrīz visi Liepājas ebreji tika iznīcināti. 1945. gada 9. maijā Liepājā dzīvi bija palikuši 25 ebreji.
Lielākā daļa ebreju īpašumi bija iznīcināti bombardēšanas laikā, ieskaitot 11 sinagogas un ēkas.
Līdz ar Liepājas ebreju draudzes darbības atzimšanu 1989. gadā tika īpaša uzmanība tika veltīta Liepājas ebreju vēstures pētīšanai un saglabāšanai.
Ebreju Piemiņas vietas
- Memoriāls Liepājas ebrejiem – Holokausta upuriem. 1941–1945 Lībiešu iela 35/57, Šķēde. Šeit Holokausta laikā tika nošauti tūkstošiem Liepājas ebreju (atklāts 2005. gada 3. jūnijā)
- Aleja „Taisnīgiem starp tautām”, Lībiešu iela 35/57, Šķēdē. Aleja tika atklāta 2014. gada 9. jūlijā par godu 26 liepājniekiem, „Taisnīgiem starp Tautām”, kuri glāba ebrejus Otrā Pasaules kara laikā
- Ebreju kapi (Cenkones iela 18/20):
- Piemiņas siena ar Holokausta laikā iznīcināto Liepājas ebreju vārdiem (atklāta 2004. gada 9. maijā)
- Piemiņas akmens uzstādīts par godu Otrā Pasaules kara upuriem, Liepājas ebrejiem (atklāts 1993. gadā)
- Ebreju karavīru Brāļu kapi – tiem, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību 1918. – 1919. gadā
- Ebreju karavīru Brāļu kapi – tiem kuri cīnījās pret nacistisko Vāciju Otrajā Pasaules karā
- Liepājas Lielās Horālās sinagogas piemiņas zīme Šajā vietā (Kuršu iela 11/13) līdz Otrajam Pasaules karam atradās Liepājas Lielā Horālā sinagoga (iznīcināta 1941. gada jūlija sākumā)
- Bāka Zvejnieku aleja 7, Memoriālā plāksne par piemiņu tiem ebrejiem, kuri tika nošauti bākas teritorijā Otrā Pasaules kara sākumā
- Raiņa parks Piemiņas akmens. Šeit Otrā Pasaules kara sākumā tika nošauti un apglabāti pirmie Holokausta upuri – ebreji. Vēlāk viņu mirstīgās atliekas tika pārapvēdītos Ebreju kapos un Centrālākos
- Tiesas iela 5, Bijušais sieviešu cietums Tieši šeit Otrā Pasaules kara sākumā tika sadzīti simtiem ebreju, kurus vēlāk veda uz Šķēdes kāpām nošaušanai.
- Liepājas geto Piemiņas akmens Kungu, Dārzu, Bāriņu un Apšu ielu kvartālā, kur laika posmā no 01.07.1942. līdz 1943. g. 8. oktobrim atradās Liepājas geto.
- Tirgoņu iela 18, bij. Ugunsdzēsēju laukums.
Holokausta laikā šeit tika sadzīti tūkstošiem ebreju, kuri vēlāk tika dzīti spaidu darbos vai uz nošaušanu - Memoriālā plāksne. Ebreju patvērums. Tirgoņu iela 22(bij. Nr.14) par godu .„Taisnīgiem starp Tautām” Johannai un Robertam Sedoliem. Kopš 1943. gada oktobra līdz 1945. gada 9. maijam pagrabā, zem nacistu ceptuves, Johanna un Roberts Sedoli slēpa 11 ebrejus, par ko Izraēlas valsts viņiem piešķīra „Taisnīgo starp Tautām” Goda titulu.
