EBREJU PIEMIŅAS VIETAS

No vēstures

1. Saskaņā ar 1935. gada tautas skaitīšanas datiem Liepājā dzīvoja 7 379 ebreju. Tas ir 12,9% no visiem pilsētas iedzīvotājiem.

2. Otrā Pasaules kara laikā gandrīz visi Liepājas ebreji tika iznīcināti. 1945. gada 9. maijā Liepājā dzīvi bija palikuši 25 ebreji.

3. Lielākā daļa ebreju īpašumi bija iznīcināti bombardēšanas laikā, ieskaitot 11 sinagogas un ēkas.

4. Līdz ar ebreju biedrības atdzimšanu 1989. gadā tika īpaša uzmanība tika veltīta Liepājas ebreju vēstures pētīšanai un saglabāšanai.

PIEMIŅAS VIETAS

1. Cenkones iela 18/20, Piemiņas siena ar Holokausta laikā iznīcināto Liepājas ebreju vārdiem (atklāta 2004. gada 9. maijā).
2. Cenkones iela 18/20, Piemiņas akmens, uzstādīts par godu Otrā Pasaules kara upuriem, Liepājas ebrejiem (atklāts 1993. gadā).
3. Cenkones iela 18/20, Ebreju karavīru Brāļu kapi – tiem, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību 1918. – 1919. gadā.
4. Cenkones iela18/20, Ebreju karavīru Brāļu kapi – tiem kuri cīnījās pret nacistisko Vāciju Otrajā Pasaules karā.
5. Kuršu iela 11/13, Piemiņas zīme vietā, kur līdz Otrajam Pasaules karam atradās Liepājas Lielā Horālā sinagoga (iznīcināta 1941. gada jūnija sākumā)
6. Zvejnieku aleja 7, Memoriālā plāksne par piemiņu tiem ebrejiem, kuri tika nošauti pie bākas Otrā Pasaules kara sākumā.
7. Raiņa parks, Piemiņas akmens. Šeit Otrā Pasaules kara sākumā tika nošauti un apglabāti pirmie Holokausta upuri – ebreji. Vēlāk viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Ebreju kapos un Centrālkapos.
8. Tiesas iela 5, bijušais sieviešu cietums. Tieši šeit Otrā Pasaules kara sākumā tika sadzīti simtiem ebreju, kurus vēlāk veda uz Šķēdes kāpām nošaušanai.
9. Kungu, Dārzu, Bāriņu ielas, Piemiņas akmens vietā, kur laika posmā no 1942. līdz 1943. gadam atradās Liepājas geto.
10. Tirgoņu iela 18, bijušais Ugunsdzēsēju laukums. Holokausta laikā šeit tika sadzīti tūkstošiem ebreju, kuri vēlāk tika dzīti spaidu darbos vai uz nošaušanu.
11. Tirgoņu iela 22, Memoriālā plāksne par godu „Taisnīgajiem starp Tautām” Johannai un Robertam Sedoliem. Kopš 1943. gada oktobra līdz 1945. gada 9. maijam pagrabā zem ceptuves Johanna un Roberts Sedoli slēpa 11 ebrejus, par ko Izraēlas valsts viņiem piešķīra „Taisnīgo starp Tautām” titulu.
12. Lībiešu iela 35/57, Šķēde, Memoriāls Liepājas ebrejiem, Holokausta upuriem. 1941. – 1945. Šeit 1941. gadā, laikā no 15. līdz 17. decembrim, tika nošauti tūkstošiem ebreju (atklāts 2005. gada 3. jūnijā).
13. Lībiešu iela 35/57, Šķēde Aleja „Taisnīgajiem starp Tautām”, atklāta par godu 26 liepājniekiem, „Taisnīgajiem starp Tautām”, kuri glāba ebrejus Otrā Pasaules kara laikā (atklāta 2014. gada 9. jūlijā).