MEMORIĀLI ŠĶĒDĒ

A. MEMORIĀLS LIEPĀJAS EBREJIEM -HOLOKAUSTA UPURIEM ŠĶĒDĒ. 1941. – 1945.

1. Līdzās Biķerniekiem un Rumbulai vārds Šķēde šodien ir pazīstams visā pasaulē kā Liepājas ebreju traģēdijas vieta. Šeit, Baltijas jūras krastā, ebreju biedrība ir pastāvējusi simtiem gadu un vienā mirklī tika noslaucīta no zemes virsas.

2. Šķēdē Otrā pasaules kara laikā notika Liepājas ebreju, karagūstekņu un citu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana, kas tika veikta saskaņā ar nacistisko politiku vācu okupācijas laikā.
Aukstie rietumu vēji piekrastes kāpās atklāja drausmīgu ainu – tūkstošiem genocīda upuru mirstīgās atliekas.

3. Pagājušā gadsimta 50. gados Šķēdes kāpās uzstādīja obelisku ar veltījumu – „19 000 Liepājas patriotu piemiņai”.
Šis piemineklis Otrā pasaules kara nevainīgajiem upuriem tika izveidots pēc slēdziena, kādu izdarīja LPSR NKVD un valsts Ārkārtējā komisija pēc civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas Liepājas pilsētā vācu okupācijas laikā.

4. Ideja par Šķēdes kāpās bojā gājušo ebreju piemiņas saglabāšanu ir bijusi aktuāla vienmēr. Pēc atklātā sabiedriskā fonda „Liepājas ebreju mantojums” iniciatīvas tika organizēts konkurss. Dalībniekiem dotais uzdevums – izveidot Memoriālu Šķēdes kāpās kā vienotu vizuālās mākslas, arhitektūras un vides dizaina objektu, kurš atbilstu visiem Jūdaikas kanoniem attiecībā uz piemiņas vietām.
Memoriālām ir jākļūst par vietu, kur tā apmeklētāji varētu sajust nevainīgo upuru – sieviešu, bērnu un sirmgalvju, traģēdiju. Viņi tika nogalināti tikai par to, ka ir ebreji.

5. Par uzvarētāju atzina Liepājas mākslinieku, tēlnieku Raimondu Gabaliņu – projekta „Kadiša”(Kadish) autoru.
Memoriālu veido horizontāla Menora (svečturis – viens no Jūdaisma simboliem), kas izklāta ar skaldītu Kurzemes laukakmeni. Gaismekļi ir milzīgi granīta pīlāri ar ivritā iegravētiem uzrakstiem. Memoriāla laukums – 4120 m2, viena granīta pīlāra svars – 7 tonnas.

6. Dzejas teksts tika ņemts no „Eiha” (Jeremijas Raudu Dziesma) ar autentiskiem tulkojumiem angļu, latviešu un krievu valodā.

7. Projektu atbalstīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe -Freiberga, Ministru Kabinets, Liepājas Dome, izglābtie Liepājas ebreji un viņu pēcteči no daudzām pasaules valstīm, kā arī Latvijas un ārzemju sabiedriskās un valsts organizācijas, Latvijas ebreju draudžu un kopienu Padome, Liepājas ebreju draudze un vairākās privātpersonas.

8. Šī projekta īstenošanā piedalījās vēsturnieki, ģeodēzisti, celtnieki, vides eksperti, arhīvu un muzeju darbinieki.

9. Memoriāla uzstādīšanas projekta realizāciju vadīja viens no Fonda dibinātājiem Sergejs Zaharjins, piedaloties Jakovam Berlinam, arhitektam Raimondam Gabaliņam, kā arī Ilanai Ivanovai, Rozālijai Suharei un Eduardam Kaplanam.

Memoriāla atklāšana notika 2005. gada 4. jūnijā. Tā atklāšanā klāt bija Izraēlas vēstnieks Latvijā, daudzi diplomātiskā korpusa pārstāvji, sabiedriskie darbinieki un Holokaustā izdzdīvojušie ebreji – liepājnieki un viņu pēcteči.

B. „TAISNĪGO STARP TAUTĀM”ALEJA

1. ‘’Taisnīgo starp Tautām” Aleja ir mūsu dziļas cieņas un mūžīgās piemiņas izrādīšana tiem bezbailīgajiem cilvēkiem, kuri Holokausta laikā glāba ebrejus.

2. 26 „Taisnīgajiem” no Liepājas tika piešķirts goda nosaukums „Taisnīgais starp Tautām”, apbalvojot viņus par varonību un atzīstot Labā uzvaru pār Ļauno. Katrs no viņiem (daži gan pēc nāves) saņēma medaļu un apliecību par nosaukuma piešķiršanu, kā arī viņu vārdi tika iemūžināti „Jad Vašem” Piemiņas kalnā Jerulazemē.

3. 2014. gadā notika svinības par godu Liepājas Ebreju biedrības dibināšanas 215. gadskārtai, 25 gadiem kopš tās atdzimšanas un 10 gadiem kopš fonda „Ebreju mantojums Liepāja” dibināšanas.

4. Liepājas izglābtie ebreji, viņu bērni un mazbērni, kā arī Liepājas ebreju draudze zina, ka pēckara ebreju dzīves atjaunošana nebija iespējama bez varonīgajiem „Taisnīgajiem” kuri, riskējot ar savām un savu radinieku dzīvībām, glāba ebrejus no drošas nāves. Viņu varonība palīdzēja glābt ne tikai ebreju dzīvības, bet arī ebreju dzīvesveidu un tradīcijas.

5. Sekojot „Jad Vašem” tradīcijām, „Liepājas ebreju mantojuma” Fonds un Liepājas ebreju draudze pieņēma lēmumu izveidot Aleju kā piemiņas un pateicības simbolu šiem drošsirdīgajiem cilvēkiem. Tās atklāšana notika 2014. gada 9. jūlijā un tajā piedalījās Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova.

6. Aleja atrodas pie Memoriāla Holokausta upuriem Šķēdē ieejas. Katra „Taisnīgā” godināšanai tika iestādīta tūja un uzstādīta granīta plāksne, kurā iegravēts „Taisnīgā starp Tautām” vārds.

7. Apziņa par trauslo robežu starp dzīvību un nāvi, kas šķīra izglābtos un viņu glābējus, kļuva par Alejas atrašanās vietas filozofiskā pamatojuma izvēles iemeslu. Vedot uz Holokausta upuru kapa vietām, šīs Aleja kā cerību simbols, izrāda cieņu tiem varonīgajiem ļaudīm, kuri, neskatoties uz risku, sniedza patvērumu un glābiņu ebrejiem Liepājā Otrā Pasaules kara laikā.